otrdiena, 2013. gada 26. marts

Aprīlis. 2013.



Līdz ar pavasara atmodu dabā „Gaismas Dārza” ceturtā sezona tuvojas izskaņai. Aprīlī tiekamies svētdienās 15.00 – 17.00 , Kultūras namā „Lielvārde”.
7. aprīlī  filosofijas doktors, profesors, Latvijas Mākslas akadēmijas kultūras vēstures pasniedzējs Andris Rubenis. Lekcija „ Viduslaiki.”


„Mūsdienās ir skaidrs, ka viduslaiku gadsimti ir tikpat bagātīgi, daudzveidīgi, radoši kā jebkurš cits periods vēsturē, tiem raksturīga īpatnēja cilvēka un pasaules izpratne, skaidras un izteiktas dzīves kontūras, daudzkrāsainība. Viduslaiki vēl nezināja indivīdu mūsdienu izpratnē ...tiem piemita, piemēram, īpatnēja, krasi simboliska un maģiska domāšana.” / A. Rubenis „Viduslaiku kultūra Eiropā”/

Lekciju papildina un rotā viduslaiku  mākslas sasniegumu attēli. Īpaši aicināti skolu jaunieši un studenti.
Filosofs Andris Rubenis viesosies Lielvārdē atkārtoti, pēc klausītāju lūguma. Iepriekšējas lekcijas tēma bija saistīta ar Renesanses kultūru.

Latvijas Māksals akadēmijas profesors Andris Rubenis lekcijā "Viduslaiki" 07.04. 2013. Lielvārde.

Filosofs un kultūrvēsturnieks Andris Rubenis.

Filosofa Andra Rubeņa grāmatas, kuras atrodas Lielvārdes pilsētas bibliotekā.

14.aprīlī. filosofijas doktors, LU filozofijas un vēstures fakultātes profesors Igors Šuvajevs ar  tēmu „Brīvība un atbildības ētika”


„Tajā būs gan par latviešu izdomāšanu, gan bēgšanu no brīvības un vēstures. Un vēl par šo to.”. / I. Šuvajevs/

Profesors „Gaismas Dārzā” viesosies jau ceturto reizi. Atgādinu, ka pērn bijām klāt intriģējošā lekcijā „Sieviešu būšanas nebūšanas”, kura uzjundīja diskusiju garu klausītājās, aizpērn tika risināta tēma „Izdomātā un faktiskā nabadzība”. Bet vēl senāk klausījāmies lekciju „Mūsdienu biopolitika. Mūsdienu indivīds un politikas tehnoloģijas”. Šīs tikšanās reizes allaž ir bijušas domu rosinošas.
 Igors Šuvajevs māca vērot procesus mūsdienu sabiedrībā, saskatīt likumsakarības un saprast šodienas pasaulē notiekošo.

Filosofs Igors Šuvajevs viesojas "Gaismas Darzā" ar sarunu "Brīvība un atbildības ētika". 14.04. 2013.

Filosofa Igora Šuvajeva atziņas un jautājumi rosina domāt, uzlūkojot ierasto ainu no jauna skatu punkta.

Lekcijas tiek rīkotas sadarbībā ar Kultūras namu „Lielvārde”
Ieeja 1 Ls.

„Gaismas Dārzs” pošas apciemot  Latvijas Nacionālā Vēstures muzeja fondus Rīgā, lai tiktos ar Etnogrāfijas nodaļas vadītāju Ilzi Ziņģīti sarunā „Patiesība par Lielvārdes jostu” un aplūkotu fondos glabāto, unikālo Lielvārdes jostu kolekciju. Brauciens paredzēts sestdien, 20 aprīlī. Pulcēšanās muzejā 12.15. Lūdzu apstiprināt dalību zvanot pa tālruni 26448664 , rakstot uz e-pastu   gaismasdarzs@gmail.com vai bloga komentāros. Grupas dalībnieku skaits ir ierobežots. Ieeja uz lekciju - brīva.

Zinību biedrības "Gaismas Dārzs" pirmais izbraukums ārpus Lielvārdes kultūras nama. Esam Latvijas Nacionālaja vēstures muzejā, lai noklausītos lekciju par Lielvārdes jostu.

Pašreiz muzeja fondos glabājas ap 70 Lielvārdes jostu. Daļa no tām ir nākusi no Latviešu Biedrības krājuma. Šīs 19. gs. jostas izceļas ar mūsdienu jostās nerodamu smalkumu un blīvumu.

Etnogrāfijas nodaļas vadītāja Ilze Ziņģite ( centrā ).20.04.2013.

Pēc rūpīgas jostu aplūkošanas, lekcijas turpinājumā seko prezentācijas materiāli par jostām, tērpiem un Lielvārdes areālu , kurā sajaucoties dažadam ietekmēm radies, kas jauns un unikāls, kā nav nekur citviet Latvijā - Lielvārdes josta.

Tradicionāli jostas sākums izskatās kā murskulītis ,bet beigu gals - sapīts. Josta būtībā nav bijusi paredzēta apskatei, bet slēpusies zem virsējā apģerba. Tās uzdevums - sievietes aizsardzība.

Ceturtdienās 18.00 - 20.00 Tautas tradīciju kopa „Austras Koks”. Iepriekšēja saziņa ( mob.t. 26448664)

"Gaismas Dārzs" iesaka!

Mūziķis un gleznotājs Einārs Kvilis un mūziķis Arnis Neretnieks  viesojās "Gaismas Dārzā" 2012. gada novembrī.

sestdiena, 2013. gada 16. marts

*AUSTRAS KOKS* aicina!


Liela bija Liela diena,
Maza mana villainīt'.
Es apsedzu Lielu dienu
Ar to mazu villainīt'.

Sagaidīsim Saulīti uzaustam. Līdzēsim dienai tapt Lielai ar dziesmām un šūpotnēm. Līdzi ņemam prieku, draugus, pūpolus un dzīparus šūpotņu rotai, raibas olas, karstu tēju.
Tiekamies 20. aprīlī, sākot no  6.00  Rembates parkā,  pie KN "Lielvārde".
Tautas Tradīciju kopa *AUSTRAS KOKS*

pirmdiena, 2013. gada 4. marts

"Gaismas Dārzs" martā. 2013.


Kultūras namā „Lielvārde” 15.00 – 17.00. Tiekamies ar Latvijas gaišākajiem un zinošākajiem cilvēkiem.

10. martā vēstures doktore, antropoloģe Rita Grāvere  ar lekciju „Antropoloģija sevī”.
Rita Grāvere uzdod svarīgu jautājumu, - "vai uzskati sevi par latvieti un kāpēc?" 
Sāksim katrs no sevis , vaicāsim  - vai es sevi uzskatu par latvieti? Kas ir latviskais manī? Kāpēc apzinos sevi kā latvieti ? Pašapziņa, galvenokārt, ir tā, kas veido piederību etnosam. Antropoloģija iesaistās, lai pētītu no kā tauta sastāv, pētītu cilvēku daudzveidību. Antropoloģe Rita Grāvere analizē latviešu tautas noteicošos elementus - teritoriālo izcelsmi, valodu, kultūru, nacionālo raksturu latviešu pašapziņu u.c.
Jautāsim, - kā latviešu tauta izdzīvojusi laiku griežos? Kas mūsos ir tāds, kas iedevis spēku, palikt , kad citas tautas izmirušas?
Ieeja -1 Ls



10.martā Zinību biedrības "Gaismas Darzs" viešņa bija antropoloģe Rita Grāvere ar lekciju "Antropoloģija sevī". Lekcijas ievadā uzzinājām to, kā līdz at DNS izpēti mainījusies antropoloģijas zinātne, ko vēsta jaunākie atklājumi, un kas ir Ievas septiņas meitas. Turpinājumā stāstījums aicināja izsekot tautu likteņiem un latviešu tautas veidošanās procesiem Latvijas teritorijā, bet lekcijas beigās sekoja pats interesantākais pārsteigums - ieskats daiļrades psiholoģijā, jo  kā liecina pētījumi, cilvēka antropoloģiskais tips ir vienots ar šo jomu, un spilgts piemēri rodami vērojot mūsu kultūras dzižgaru portretus un izteikumus. Košs piemērs - Rienis un Matīss Kaudzītes ... brāļi, bet jo dažadi pēc antropoloģiskā tipa, un līdz ar to arī rakstura un daiļrades. Un ,protams, aplūkojām jautājumu  par latviešu leģendāro pacietību. Klausītāju interese bija tik liela, ka ielūdzām antropoloģi Ritu Grāveri turpināt lekciju ciklu "Gaismas Darza" nākošajā sezonā.
 Lekcijas laikā tika arī gaiša vēsts lielvārdiešiem - Lielvārde vēturiski un ģeogrāfiski ir vieta, kur saskārušās Latvijas teritorijā mītošās tautas, saplūdušas ietekmes. Lielvārdes tradicionālā kultūra ir kā Latvijas kopsavilkums, vieta - kā sirds. To vēstījuši arī daudzi iepriekšējie "Gaismas Dārza" viesi.
Lielvārdieši , mēs dzīvojam Latvijas sirdī! Turam godā - mīlošu, gaišu un kvēlu.

Antropoloģe Rita Grāvere.

Klausītāju vidū ir arī rīdzinieki.

Tiek meklēta antropoloģijas atbilde uz svarīgo  jautājumu - kāpēc un kas mēs esam?


Līdz 11.martam grāmatnīcā „Jumava” apskatāma izstāde „Ceļojums uz Kampūriju”, mākslinieces, literātes un dejotājas Sandras Sabīnes Jaundalderes  grāmatas „Kampūrijas stāsti un pasakas„ ilustrācijas.
Ieeja - brīva.

Tautas tradīciju kopa „Austras Koks” pulcējas ceturtdienās 18.00 – 20.00 . Apgūstam senos godus, dziesmas, rotaļas.

Aprīlī „Gaismas Dārzs” pošas apciemot  Latvijas Nacionālā Vēstures muzeja fondus Rīgā, lai tiktos ar Etnogrāfijas nodaļas vadītāju Ilzi Ziņģīti sarunā „Patiesība par Lielvārdes jostu” un aplūkotu fondos glabāto, unikālo Lielvārdes jostu kolekciju. Brauciens paredzēts sestdien vai svētdien. Laiks tiks precizēts. Lūdzu apstiprināt dalību zvanot pa tālruni 26448664 vai rakstot uz e-pastu      gaismasdarzs@gmail.com.

Rakstu pētnieces un zintnieces Liesmas Agnes īpašumā esošā simtgadīgā josta no Lielvārdes.

Radīsim Gaismu Kopā!
 

"Gaismas Dārzs" iesaka!

Rakstnieka un publicista Jāņa Ūdra grāmatas atvēršanas svētki! 
Jānis Ūdris bija "Gaismas Dārza" viesis 2012. gada aprīlī.




Skolām! Pieteikšanās uz "Sprīdīša Skolu"!
Dejas pētnieks un skolotājs Ernests Spīčs bija "Gaismas Dārza" viesis 2013.gada janvārī.