Zinību biedrība "Gaismas Dārzs": Intervija ar Dejas pētnieku un meistaru Ernestu Spīču.

Reiz kāds cilvēks salocīja karti un teica, ka viņaprāt Lielvārde atrodoties Latvijas sirdī. Ja reiz tā ir sirds, tajā jābūt kādam dārgumam, noslēpumam. Spīča kungs,vai Lielvārdes josta varētu būt šāds dārgums?

Atbilde: Tā ir interesanta doma, ka Lielvārde atrodas Latvijas sirdī. Tad jau Lielvārdes josta tiešām ir mūsu visu sirdsdārgums. Ja tā, tad attīstot šo domu varam teikt, ka lielvārdiešiem jājūtas kā sirdsdārguma sargiem, glabātājiem un zinātājiem. Tas ir cēls uzdevums.

Iespējams, caur jostas rakstiem mēs varētu pietuvoties ne tikai senču mantojumam, bet arī tautas spēka avotiem. Jūs esat izvēlējies īpašu veidu kā to darīt - deju. Kā radās doma par Lielvārdes Jostas rakstu izdejošanu?

Atbilde: Doma, ka tautas dejas dejas raksti sakrīt ar jostu rakstiem radās jau studenta gados, kad klausījos Harija Sūnas lekcijas par etnogrāfisko deju. Viņš mani iedvesmoja, teikdams, ka tautiskā deja nebūt nav tā pati tautas eja, ka tautas deja ir daudz bagātāka. Tas mani intriģēja. Sākumā nodibināju deju folkloras kopu Dandari, kurā sākām eksperimentēt ar dažāām tautas dejas formām. Pamanīju, ka Līkumu dejas izvedums, ja to attēlo grafiski, ir ļoti līdzīgs Lielvārdes jostas rakstam. Mēģinājām nodejot...un sanāca! Kad 1990. gadā Neretnieces kundze aicināja uz A. Pumpura muzeju, tad sapratu, ka nu ir īstais brīdis, parādīt, kā tad tos rakstus, lai izdejo. Interesanti, ka pēc sarīkojuma, kad Neretnieces kundze aicināja kādreiz atbraukt vēl, tad pa jokam atbildēju, ka braukšu tad, kad paši lielvārdieši spēs dejot savas jostas rakstus. Sanāca gaidīt 23 gadus.

Deja var būt prieku atraisoša, radoša, bet tā var būt arī vēstījums un pat sakrāls notikums. Kā sakrālais izpaužas Lielvārdes Jostas rakstu Dejā?

Atbilde: Sakrālā deja ir lūgšana dejas formā. Tāda ir visās senajās reliģijās, tādu to pazīst un praktizē pasaulē un tāda tā i rsaglabājusies arī mūsu tradicionālajā kultūrā. Pat kristīgā baznīca savulaik bija atvērta Dieva lūgšanai caur deju. Lūgšana dejā atšķiras no lūgšanas baznīcā ar ritmisku fizisku kustību pie noteikta mūzikas pavadījuma, bet kopīga abām ir meditācija. Tāpēc sakrālo deju sauc arī par meditatīvo deju. Pie tam šī ir kolektīva meditācijas forma, kuras laikā sirds gavilē visiem kopā dejojot.

Kāds ir Jostas rakstu Dejas sākums, gaita un vēstījums?

Atbilde: Dejas sākumā jāpanāk kopnoskaņa, kas motivētu klātesošos. To mēs panākam ar īpašu deju, kurā redzama divu pirmelementu – Uguns un Vēja sadarbību. Tā deja ir ļoti grūta, jo mums ar mākslinieci Sandru Sabīni Jaundalderi un koklētāju Rozīti pāris minūtēs jāparāda kaut kas tāds, ar ko samērojot cilvēka mūžs ir tikai mirklis. Īpaša deja ir Birztaliņa, kas ir vienīgā, kas nav atrodama latviešu Folkloras krātuves arhīvos. Tā pabeidz kopnoskaņas modelēšanu. Tad esam gatavi dejot nenogurstot kaut vairākas stundas.

Dejas gaitā mēs izdejojam gan atsevišķus rakstus no it kā no iekšpuses, gan rakstu sadarbības modeļus, gan rakstu secību kā dažādās jostās. Sākam ar Līkumu deju, tad meklājam savu rakstu un mācāmies dot un saņemt svētību. Vēstījumu mēs neizsakām vārdiem, mēs to ierakstām telpā un laikā ar saviem augumiem. Tomēr ne tikai ar augumiem. Mēs to ierakstām arī ar savām pēdām zemē un ar savām acīm otra acīs. Vēstījuma saturs ir prieks. kas nav izsakāms vārdiem.

Jostu valkājot tā ir aizsieta, cieši apvij augumu.Lai redzētu rakstus pilnībā, tā jāatraisa. Kas jūsuprāt Jostu izdejojot atraisās cilvēkos?

Atbilde: Dejas nozīme ir prieks. Tas atraisās, tāpat kā josta . Priekam ir daudz veidu. Jostas raksti ir dažādie prieka veidi.

Lielvārde bija vieta, kur šī Deja tika izdejota pirmo reizi. Kur un kad to varēs dejot atkal? Vai tiešām Josta apvīs Latvijas augumu to svētījot un pasargājot?

Atbilde: Tā ir ļoti gudra doma, ka jādejo, lai svētītu savu zemi. Lielvārdei bija tas gods sākt šo svētības deju un iekustināt arī citas pilsētas. Jau 28. februārī mūs aicina uz Liepāju. Aicinājumi skan arī no vairākām citām vietām.

***

Noslēgumā gribu pateikties labajiem Lielvārdes ļaudīm par līdzdalību šī svētīgā darba uzsākšanā. Zinību biedrības “Gaismas Dārzs” vadītājai, māksliniecei un sakrālās dejas dejotājai Sandrai Sabīnei Jaundalderei! Horeogrāfei Ilutai MIstrei un viņas brīnišķīgajiem Pūpolīša dejotājiem! Kultūras nama direktorei Maijai Jaudzemai un viņas ļaudīm! Bijušajai A. Pumpura muzeja vadītājai Anastasijai Neretniecei! Bungotājam Kristapam!

E.Spīčs

31.01.13.

Ernests Spīčs un koklētāja Rozīte Katrīna Spīča viesojās Lielvārdes "Gaismas Dārzā" 27.01.2013.