svētdiena, 2014. gada 23. februāris

"Gaismas Dārzs" iesaka! Latviešu sakrālā deja.

Sakrālā deja. Dejas ceļš aizsākās 2013. gada 27.janvārī Lielvārdē.
Lielvārdes Jostas Rakstu deja rit pāri Latvijai, modinot un sargājot Latvijas cilvēkus.
Tā dejota  Liepājā, Jaunjelgavā, Rīgā, Rēzeknē, pat Kauņā (Lietuva) un citviet .Katrā vieta tā ir cita, mainīga, raisa jaunus bagātakus rakstus. Tā uzzied, lai ziedētu mēs un mūsu Tēvu zeme.

Dejosim Gaismu Kopā!



Dejas soļus māca un rāda dejas pētnieks Ernests Spīčs (vidū).

Dzied un spēlē Kristaps Emīls Atars, Rozīte Katrīna Spīča un Anastasija Oļenkina.




Pēc Lielvārdes Jostas rakstu dejas Jumpravā 1.03.2014. Kopā ar Jumpravas VPDK "Saime" ( vadītāja Aija Ērgle).


Intervija ar "Lielvārdes Jostas rakstu" dejotāju psiholoģi Daci Liepkalni.

Labdien, Dace. Tu biji Lielvārdē, kad pirmo reizi tika dejota Lielvārdes jostas rakstu deja. Ko juti izdejojot rakstus?
Es izjutu sirsnīgas jūtas - prieku kopā dejojot, pirmkārt ar tiem, kas ir labi dejas soļa zinātāji, ka, pirmkārt esmu dejotāju pieņemta - kopā - vienā pulciņā.
Pēc tam – ka arī citi, kas dejo pirmoreiz, ir kopā ar mani, mums. Prieku cilvēkos.

Ko pati juti dejas laikā , un no citiem dejotājiem?
Tas arī ir kaut kā - gan sevī, gan no citiem: kopības prieks. Ritmu atceros - kopīgu - "mūsu" ritmu. Mistiskas izjūtas arī - sveces, daudz sarkanā toņa.
Kopīgu ļaušanos spēcīgam, mazliet mistiskam ritma un mūzikai.

Kas vai kurš dejas raksts Tevi patiešam uzrunāja, aizrāva?
Es skaidri atceros, ka bija "tunelis zem rokām", bet - tas nebija galvenais. Svarīgāki varbūt pat bija regulārie kājas piesitieni, kad izdejojām kādu jostas krustu - gana stipri, ar spēku - un atkal svarīgi, ka – tie ir kopīgi

 Ko sajuti pēc dejas?
Prieku - gaišu prieku!

Vai Jostas rakstu deja bija savādāka kā citas , kuras esi dejojusi? Kas tajā Tavuprāt bija īpašs?
Vai bija ļoti kas citādi īpašs - es īsti nezinu. Tā bija noteikti īpaša ar to, ka tika katrs uzaicināts dejot, piedalīties. Ka tie nav ilgi trenēti soļi arī, bet, ka es varu dejot tūlīt. Tā bija sajūta arī (tas varbūt - īsteni īpašais), ka es izpildu kopā ar citiem mistisku, noslēpumainu rituālu.

 Vai tā mainīja un  ko mainīja Tevī? Citos? Vai tikai uz dejas laiku? Vai ilgāk? Cik ilgi?
Mainīja – spēcīga deja vienmēr maina - rada prieku, vieglumu, gaišumu. Lielvārdes jostas deja radīja šo vieglumu, gaišo prieku. Noteikti arī tā atmodināja senatnīgas sajūtas.
Arī - dziļāku ticību sevī atmodināja....

Vai Tavuprāt cilvēkiem ir vajadzīga sakrālā un meditatīvā deja? Kā Tu to redzi?
Ir vajadzīga. Tāpat kaa Līgo nakts un citi rituāli, kā arī, piemēram, lūgšana, arī kopīga meditatīva deja ir nepieciešama, lai sajustu kopības sajūtu un "dziļāk savus pamatus".

Paldies par interviju, Dace.



 Deja Lielvārdē. 27.01. 2013.
Foto: Anita Saka.

svētdiena, 2014. gada 16. februāris

Jāņa Kušķa Lekcija!



23. februārī viesosies latviešu dzīvesziņas pētnieks Jānis Kušķis ar lekciju „Senlatviešu mītiskā pasaule”. Jānis Kušķis ilgus gadus bijis Vīru kopas „Vilki „ dalībnieks, šobrīd darbojās Latviskās dzīvesziņas centrā „Zaltis”. Lekcijā būs iespēja uzzināt par seno latviešu dieviem, rituāliem un svētkiem, uz mirkli ielūkoties senā cilvēka pasaules redzējumā.


Latviešu dzīvesziņas pētnieks Jānis Kušķis lekcijā "Senlatviešu mītiskā pasaule". 23. 02. 2014.


Svētvietas rekonstrukcija.


  Zalktis, Bezgalība un Radīšana.

Saules, Pasaules un Austras Koks.

Sarunas pēc lekcijas, baudot no Sibīrijas vestu zāļu tēju.


Jāņa Kušķa lekciju varat skatīties šeit. www.youtube.com: https://www.youtube.com/watch?...

trešdiena, 2014. gada 5. februāris

Valda Celma lekcija.




9. februāra viesis būs mākslinieks dizaineris, mākslas vēstures maģistrs, latvju zīmju pētnieks, grāmatas „Latvju raksts un zīmes” autors Valdis Celms ar lekciju „Latvju raksts kā Pasaules uztveres modelis”. Valdis Celms ir ilggadējs Latviskās Dzīvesziņas skolas lektors un Dievturu sadraudzes dižvadonis.

Zāles kreisajā malā izvietotie attēli rāda kā latvju rakstus, pēc Valda Celma padoma, iespējams izdejot dejā.


Valdis Celms lekcijā "Latvju raksts kā Pasaules uztveres modelis" 9.02.2014. Lielvārde.