Lielvārdes Jostas Rakstu deja rit pāri Latvijai, modinot un sargājot Latvijas cilvēkus.
Tā dejota Liepājā, Jaunjelgavā, Rīgā, Rēzeknē, pat Kauņā (Lietuva) un citviet .Katrā vieta tā ir cita, mainīga, raisa jaunus bagātakus rakstus. Tā uzzied, lai ziedētu mēs un mūsu Tēvu zeme.
Dejosim Gaismu Kopā!
 | |
| Dejas soļus māca un rāda dejas pētnieks Ernests Spīčs (vidū). |
 |
| Dzied un spēlē Kristaps Emīls Atars, Rozīte Katrīna Spīča un Anastasija Oļenkina. |
 |
| Pēc Lielvārdes Jostas rakstu dejas Jumpravā 1.03.2014. Kopā ar Jumpravas VPDK "Saime" ( vadītāja Aija Ērgle). |
Intervija ar "Lielvārdes Jostas rakstu" dejotāju psiholoģi Daci Liepkalni.
Labdien, Dace. Tu biji Lielvārdē, kad pirmo reizi tika dejota Lielvārdes jostas rakstu deja. Ko juti izdejojot rakstus?Es izjutu sirsnīgas jūtas - prieku kopā dejojot, pirmkārt ar tiem, kas ir labi dejas soļa zinātāji, ka, pirmkārt esmu dejotāju pieņemta - kopā - vienā pulciņā.
Pēc tam – ka arī citi, kas dejo pirmoreiz, ir kopā ar mani, mums. Prieku cilvēkos.
Ko pati juti dejas laikā , un no citiem dejotājiem?
Tas arī ir kaut kā - gan sevī, gan no citiem: kopības prieks. Ritmu atceros - kopīgu - "mūsu" ritmu. Mistiskas izjūtas arī - sveces, daudz sarkanā toņa.
Kopīgu ļaušanos spēcīgam, mazliet mistiskam ritma un mūzikai.
Kas vai kurš dejas raksts Tevi patiešam uzrunāja, aizrāva?
Es skaidri atceros, ka bija "tunelis zem rokām", bet - tas nebija galvenais. Svarīgāki varbūt pat bija regulārie kājas piesitieni, kad izdejojām kādu jostas krustu - gana stipri, ar spēku - un atkal svarīgi, ka – tie ir kopīgi
Ko sajuti pēc dejas?
Prieku - gaišu prieku!
Vai Jostas rakstu deja bija savādāka kā citas , kuras esi dejojusi? Kas tajā Tavuprāt bija īpašs?
Vai bija ļoti kas citādi īpašs - es īsti nezinu. Tā bija noteikti īpaša ar to, ka tika katrs uzaicināts dejot, piedalīties. Ka tie nav ilgi trenēti soļi arī, bet, ka es varu dejot tūlīt. Tā bija sajūta arī (tas varbūt - īsteni īpašais), ka es izpildu kopā ar citiem mistisku, noslēpumainu rituālu.
Vai tā mainīja un ko mainīja Tevī? Citos? Vai tikai uz dejas laiku? Vai ilgāk? Cik ilgi?
Mainīja – spēcīga deja vienmēr maina - rada prieku, vieglumu, gaišumu. Lielvārdes jostas deja radīja šo vieglumu, gaišo prieku. Noteikti arī tā atmodināja senatnīgas sajūtas.
Arī - dziļāku ticību sevī atmodināja....
Vai Tavuprāt cilvēkiem ir vajadzīga sakrālā un meditatīvā deja? Kā Tu to redzi?
Ir vajadzīga. Tāpat kaa Līgo nakts un citi rituāli, kā arī, piemēram, lūgšana, arī kopīga meditatīva deja ir nepieciešama, lai sajustu kopības sajūtu un "dziļāk savus pamatus".
Paldies par interviju, Dace.
Foto: Anita Saka.
