Janvāris.2012.

Janvāra mēnesis, gada aizsākums nevilšus izveidojis pārsteidzošu ainu. Daļa no tā pieder gara, arhetipiskajai pasaulei ( Zīme, Simbols), daļa - dzīvajai, vieliskajai (Dzīvība, Zeme).
Ar Labā un Gaišā vēlējumiem

8.janvārī  jauno gadu aizsāks un darīs gaišu zintniece un dziedniece Liesma Agne ar sarunu „Stāsts par senbaltu zīmēm un dainām”. Dziedniecības un zintniecības pamatus apguvusi pie Ivara Vīka un Jura Gustava. No paaudzes paaudzē Agnes dzimtas sievietes ir bijušas audējas.  Mantojumā no vecvecmāmiņa Maijas Bērziņas palikusi pirms 100 gadiem austa Lielvārdes josta. Šīs jostas raksti un Ivara Vīka viedie vārdi ir rosinājuši pētīt rakstus un tos rakstīt. Agne uzskata, ka gan rakstos, gan dainās ir daudz šifrētas informācijas, kas jāatklāj.

„Vēlos rosināt jūsu interesi un izpratni, kas ir zīmēs, ko tās vēsta, kā tās pielietoja mūsu senči un kā tās pielietot mums.” / L. Agne /

Liesmas Agnes dzimtas saknes ir bijušas Lielvārdes pusē, un Lielvārdes vārdu viņa teic ar īpašu mīļumu.  
( Lekcija atcelta. )

15.janvārī   fizikas maģistrs, filozofs , antroposofs, Valdorfa pedagogs un Sokrāta Tautskolas lektors Dainis Ozoliņš  ar lekciju „ Simbols”. Pamatojoties uz ilggadēju pētījumu, Dainis ir izveidojis vairāku lekciju ciklu par šo tēmu. Gaidām pirmo lekciju.

Meklēsim atbildes uz jautājumiem .Ko mēs saprotam ar simbolu? Ar ko simbols ir saistīts? Vai tas ir tikai kādas idejas fantastisks attēlojums, lai kādu domu heraldiski uzgleznotu? Vai simbols ir tikai estētiska vērtība un tas nav nekas nozīmīgs? Vai simbols ir kaut kas dziļāks? Kā simbolu uztver Rietumu kultūras cilvēks un Austrumu kultūras cilvēks? Kas īsti slēpjas aiz simbola?

Lektors Dainis Ozoliņš aizsāk lekciju ciklu "Simbols".

Lekcijas gaitā  katrs dalībnieks saņem uzdevumu uzzīmēt Koku.

22.janvārī

 Latvijas Dabas muzeja vecākais paleontologs Ivars Zupiņš  ar lekciju

„Dzīvības ceļš 3,5 miljardu gadu garumā: evolūcija un lietiskie pierādījumi".

„ Zemes vēsture ir aizsākusies spoži un ugunīgi kopš planētas veidošanās pirms 4,6 miljardiem gadu, bet Zemes unikālākā pazīme ir dzīvības eksistence uz tās. Par to arī 22. janvāra stāsts: galvenās epizodes no evolūcijas gaitas (zilaļģes un skābeklis.. bruņuzivis un mūsu priekšteči devona jūrās.. dinozauri un masveida izmiršanas.. mamuti un klimata pārmaiņas Zemes vēsturē..). Sveicienam no Latvijas Dabas muzeja - tuvākai iepazīšanai un aptaustīšanai daži pārakmeņojumi, kuru vecums no 2 000 000 000 līdz 12 000 gadu. Īpašais pielikums lielvārdiešiem: jūsu mūžsenie novadnieki no Lielvārdes un tuvākās apkārtnes.” /I. Zupiņš./

Latvijas Dabas muzeja vecākais paleontologs Ivars Zupiņš

Iztēlē atgriežamies Kembrija periodā.

Fosīlijas atrodamas arī tepat Lielvārdē, Daugavmalā, bet aplūkojamās atceļojušas īpaši uz šo lekciju.

Viens no 6 mamuta zobiem.( Laba maizes klaipa lielumā un krietni smags.)

29.janvārī arhitektūras doktore, RTU Telpiskās un reģionālās attīstības pētījumu centra vadošā pētniece, augstskolu un Sokrāta Tautskolas lektore Ludmila Kartunova turpinās pavasarī atklāto ciklu „Ģeoekoloģija”. Trešā lekcija – „Kristāliskā pamatklintāja tektonika. Lūzumi.”. Zinātnieces pētījumu virzieni ir ģeofizika, ģeoekoloģija, ekoloģija, hidroģeoloģija, medicīnas ģeogrāfija u.c..

Pirmā ievadlekcija, par Zemi – dzīvības attīstības planētu, aizsāka stāstījumu par ģeoloģijas un kosmiskās vides ietekmi uz iedzīvotāju veselību un saimniecisko darbību. Otrā lekcija izskaidroja kristāliskā pamatklintāja veidošanos uz Zemes, tā ietekmi uz cilvēka veselību un demogrāfiskajiem procesiem. Zinātnieces veiktie pētījumi un kartes liecina – Latvija ir viena no pasargātākajām, dzīvošanai piemērotākajām vietām uz Zemeslodes. Turpinājumā – Zemes garozas tektonika, plaisu un lūzumu veidi. kristāliskais pamatklintājs, un  to ietekme uz cilvēkiem. Zemestrīces Latvijā.

L. Kartunovai piemīt liels talants aizraujoši  un ikvienam saprotami izskaidrot varenos ģeoloģiskos procesus. Viņas pētniecības virzieni, apkopotās un sniegtās zināšanas ir unikālas.

„Ar Zemes kristālisko pamatklintāju mēs nedaudz iepazināmies pagājušajā lekcijā. Bet kāda ir kristāliskā pamatklintāja struktūra?

Tas ir dzīvībai svarīgs jautājums, tāpēc, ka lūzumu zonas, kuras sadala kristālisko pamatklintāju ir zemestrīču vietas. Un tas vēl nav viss.

Lūzumi ir komunikācijas starp Zemes dzīlēm un kosmosu. No tām kosmosā aiziet varenas vielu un enerģijas plūsmas, kuras organismi nevar adaptēt. Dzīvot uz lūzumiem ir bīstami! Svarīgi zināt :

·        Kur Latvijā atrodas šīs enerģētiskās zonas?

·        Kā šīs plūsmas ietekmē mūsu demogrāfiskos rādītājus, veselību, intelektu.

·        Vai lūzumi un plaisas ir mūsu ienaidnieki vai draugi?

Var uzdot vēl daudz jautājumu. Un jums būs iespēja to darīt nākamajā lekcijā.”

/L. Kartunova/

Dr arch., ģeoekoloģe Ludmila Kartunova.

Karte, kurā skaidri iezīmējas lūzuma zonu raksts.

Iepazīšanās ar Lielvārdes apkaimes lūzumu karti.

Lielvārdes apkaimes lūzuma zonu karte,

 Ieeja par ziedojumiem.

Tautas tradīciju kopa "Austras koks" pulcējas cetrurtdienās 18.00 - 20.00 . Gatavojamies Meteņiem. Informācija - mob.t. 26448664.

Radīsim Gaismu Kopā.

Raidījums "Post Scriptum"Ogres reģionāla TV un LTV 7.

Par Zinību biedrību "Gaismas Dārzs". Sižets no 33.30 - 37.00 minūtei.
www.youtube.com/watch?v=2aJWfzDVMzc

Decembris.2011.

 4.decembrī - ģeoloģijas doktores Ievas Upenieces  stāstījums "Ceļojums pa ASV Rietumu krasta nacionālajiem parkiem". Neskartā, mežonīgā, tuksnešainā, brīvā Amerikas daba, augstākie koki pasaulē, satraucošas tikšanās. Zinātniece, aizrautīga ceļotāja, fotogrāfe, gide un lektore Ieva Upeniece, kura pērn priecēja ar stāstījumu par Turciju - "Ceļojums gar četrām jūrām" ,nu dalīsies šovasar gūtajā pieredzē. Lekciju papildina bagātīgs attēlu krājums.
„Braucām ar džipu, gulējām galvenokārt mašīnā, kempingu teritorijā. Vispār vairāk kā forši, tikos vēl ar lāceni un lācēniem (pa gabalu) uz tūristu takas Sekvoju nacionālajā parkā. Labi, ka rokā bija sagatavots fotoaparāts, citādi laikam būtu nobijusies.”

/ I. Upeniece/

Ģeoloģijas doktore Ieva Upeniece stāsta par ASV Rietumu krasta Nacionālajiem parkiem.

Ģeoloģijas doktore Ieva Upeniece.

Pārakmeņotas koksnes gabaliņš.

11. decembrī prasmīga rokdarbniece un rokdarbiem veltītu grāmatu autore Iveta Kļaviņa vadīs Ziemassvētku darbnīcu !

„Mani sauc Iveta Kļaviņa un rokdarbi ir mans hobijs. Man ļoti patīk adīt un tamborēt, es ar prieku sekoju līdzi jauniem un netradicionāliem rokdarbu veidiem. Viens no tādiem jaunumiem man bija gaisīgo rotu izgatavošana, kuru apguvu pašmācības ceļā. Esmu uzrakstījusi un izdevusi apgādā Zvaigzne ABC grāmatiņu par šo tēmu - "Gaisīgās pērlīšu rotas". Šajā tehnikā ir iespējas izmantot ne tikai jaunus izejmateriālus, bet arī apnikušas, no modes izgājušas vai saplīsušas krelles, dažāda lieluma un materiāla pērlītes. Bez pērlītēm vēl vajadzīga ļoti tieva makšķeraukla vai pērļošanas aukla, smalka adatiņa pērļu vēršanai, rupja tamboradata un – darbs var sākties!
Aicinu interesentus uz radošo darbnīcu, kur varēsiet iemācīties izgatavot rotu sev vai Ziemassvētku dāvanu draudzenei. Pieteikties un par materiāliem nodarbībai interesēties varat, rakstot uz e-pastu janak40@inbox.lv "

/ I.Kļaviņa /

Iveta Kļaviņa. "Gaisīgās pērlīšu rotas", Zvaigzne ABC.

Ivetas Ķļaviņas darinātā rota no stikla pērlītēm un gliemežnīcu gabaliņiem atsauc atmiņā mītu par Venēras piedzimšanu.

Rotu meistare Iveta Kļaviņa ( centrā) sniedz padomus par gaisīgo rotu darināšanas gaitu.

Darbs kreļļu darbnīcā ir aizraujošs un radošs, taču prasa uzmanību, pacietību un pirkstu veiklību.

18.decembrī  - Ziemassvētki „Gaismas Dārzā”.  Tuvojas gada tumšākais brīdis, kurš veltīts gaišākajām domām. Domāsim katrs savu gaišo un visi kopīgi pašu gaišāko, lai Saulītei un mums visiem vieglāks ceļš cauri Ziemai uz Pavasari. Ziemas Saulgriežus svētīsim ar  latviešu tautas tradīciju glabātājām, dziesmu un rotaļu zinātājām  - folkloras kopu „Vilcenes” no Rīgas.

Folkloras kopu "Vilcenes"un "Vilki" dalībnieku viesošanās "Gaismas Dārzā"

Čigāniņi ir klāt! Mājai svētība atnesta!

 Čigāniņi, čigāniņi,
Totari,to!
Vienu vietu, vienu vietu,
Totari, to!

Tu, kaziņa, pati zini,
Kāds vilciņam mundieriņš.
Īsi, strupi kamzolīši,
Pazolēti zābaciņ'.

Danco, lāci, danco, lāci,
Saiminiece aizmaksās:
Pieci šķinķi kaķa gaļas,
Trīs kukuļi grūstas maiz's.

Čigāns man iemācīja
Savu lielu amatiņ.
Zirgus zagt, ļaudis krāpt,
Pa krūmiem diedelēt.

Nāve , nāve nāc jel drīz,
Ņem tos vecos puišus līdz.
Vecie puiši guļ uz krāsns,
Gaida kad tā nāve nāks.

Kas tā tāda diža sēta
Aiz kalniņa lejiņā.
Tai sētai treji vārti,
Visi treji sudraboti.
Pa vieniem Dievs ienāca,
Pa otriem mīļā Māra.
Pa trešiem Saule brauca,
Div' dzelteni kumeliņ'.

Ieeja – ziedojums.

Radīsim Gaismu Kopā.

Novembris.2011.

Kad vasarzaļie dabas dārzi pošas miera un atpūtas brīdim, mostas „Gaismas Dārzs”.

Katru novembra svētdienu no 15.00 līdz 17.00 Kultūras namā „Lielvārde” viesosies ievērojami Latvijas cilvēki, lai dalītos ar ikvienu savās zināšanās, pieredzē un sirds siltumā.

6. novembrī  zinību ciklu atklās Ed. Kauliņa Lielvārdes vidusskolas direktors, Dao DuGu Šeņ pašaizsardzības skolas vadītājs Aigars Kruvesis. Latvijas vēsturē pirmajās pirtnieku meistarības sacensībās, kurās pirtniekiem vajadzēja demonstrēt pirts un pēršanas mākslas pielietošanas tehniku  2011. gadā iegūta 2. vietu.

Dzirdēsim  semināra lekciju kursa  „Daba. Cilvēks. Ritms”

Tēmu: „Veselības kokteilis rudens vēja pieskārienam.”

·        Mēness cikla iedarbība uz organisma vispārējām darba spējām, tā ietekme ķermeņa atjaunošanās procesos pēc  fiziskām un psiholoģiskām slodzēm.

·        Diennakts cikla bioritms un enerģētikas svārstības cilvēka organismā, ietekmējošie faktori uz dzīvesveidu un veselību.

·        Mēness cikla iedarbība uz organismu pirts procedūrās.

Mēness ciklu maiņai ir būtiska ietekme uz visu dzīvo dabu, tai skaitā uz cilvēka organismu. Mūsdienu saspringtajā dzīves ritmā reti kuram ir laiks ieklausīties dabas un sava ķermeņa mijiedarbībā. Kā mums izturēties dažādās Mēness dienās un prasmīgi iekļauties dabas ritmos savā ikdienā?!

„Lasu lekcijas "DABA CILVĒKS RITMS" un organizēju seminārnodarbības.  Pirts cienītājiem tiek organizētas lekcijas un apmācība pirts lietās.”/A. Kruvesis/

 Aigars Kruvesis māca pazīt  liepu, ozolu, lazdu, bērzu un citas pirtsslotas. Slotu siešanai noder arī kadiķis.

13. novembrī viesosies rakstniece, daudzu žurnālā „Patiesā Dzīve” publicētu stāstu, detektīvromāna „Liktenīgā atgriešanās” un stāstu grāmatas „Nenotikusi mīlestība” autore, M.Lenoksa „Sapņu grāmatas” tulkotāja, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas un mācību centra „Citadele” lektore, filozofe, sociālo zinātņu maģistre, Liepājas Universitātes programmas „Rakstniecība un komunikācija” maģistrante Jana Veinberga ar sarunu „Vai mums vajadzīgs Pelnrušķītes stāsts. Kādas grāmatas mēs lasām un kādas ar troksni aizcērtam”.

„Manas dzīves ikdienas realitāti raksturo četras lietas:

Jūrmala – kopš dzimšanas dzīvoju Jūrmalā un zinu, ka jūras tuvums veicina jaunradi.

Filozofija – esmu diplomēta filozofe un tā nav ne izglītība, ne profesija, tas ir domāšanas veids.

Pedagoģija – jau gandrīz desmit gadus lasu lekcijas augstskolā un man ļoti patīk palīdzēt pieaugušiem cilvēkiem apgūt jaunas zināšanas un prasmes.

Un, protams, rakstniecība. Tā ir mana brīvības izpratne. Spēja un iespējas izteikt sevi vārdos.

Mana kaislība ir lasīšana un grāmatas, tādēļ vienmēr alkstu dzirdēt, kādas grāmatas cilvēki lasa; kādas grāmatas viņiem ir nepieciešamas kā maize, un kādas – kā saldais ēdiens. Tāpat ar prieku dalos savā lasītājas pieredzē. Protams, neizpaliek arī stāsts par to, ko un kāpēc rakstu es. „   / J. Veinberga /

Rakstniece un filosofe Jana Veinberga.

20. novembrī arhitektūras doktore, RTU Telpiskās un reģionālās attīstības pētījumu centra vadošā pētniece, augstskolu un Sokrata Tautskolas  lektore Ludmila Kartunova turpinās pavasarī atklāto ciklu „Ģeoekoloģija”. Otrā lekcija – „Kristāliskais pamatklintājs, no kura atkarīga mūsu veselība”. Zinātnieces pētījumu virzieni ir ģeofizika, ģeoekoloģija, ekoloģija, hidroģeoloģija, medicīnas ģeogrāfija u.c..

Pirmā ievadlekcija, par Zemi – dzīvības attīstības plānētu, aizsaka stāstījumu par ģeoloģijas un kosmiskās vides ietekmi uz iedzīvotāju veselību un saimniecisko darbību. Turpinājumā – Zemes garozas tektonika, plaisu un lūzumu veidi, kristāliskais pamatklintājs, un  to ietekme uz iedzīvotāju veselību un demogrāfiju. Zemestrīces Latvijā.

L. Kartunovai piemīt liels talants aizraujoši  un ikvienam saprotami izskaidrot varenos ģeoloģiskos procesus. Viņas pētniecības virzieni, apkopotās un sniegtās zināšanas ir unikālas.

„Kristāliskais pamatklintājs ( KP ) atrodas Zemes garozas apakšdaļā ( granīti, diorīti, bazalti ...). Priekš kam mums zināt, kas notiek daudzu kilometru dziļumā?

Izrādās, ka tieši šī garozas daļā nosaka mūsu mentalitāti, dzīves ilgumu, bērnu skaitu un vēl daudz ko citu, par ko mēs pat nevaram iedomāties.

Ir ļoti svarīgi zināt , kādā dziļumā atrodas KP virsma mūsu nākamās mājas vietā, lai būtu pārliecināti par to, ka bērni noteikti būs. Ka lopi vairosies un augi dos ražu!

Svarīgi apzināt, kas mūs sagaida teritorijā ar konkrēto KP dziļumu.

Atnāciet! Parunāsim par kristālisko pamatklintāju Latvijā un Ogres rajonā, padomāsim kā uzlabot dzīvi.”

„Ogres rajons atrodas Latvijas intensīvākajā magnētiskā laukā. Jūs saņemat vairāk informācijas nekā citi, esat gudri un zinātkāri , līdz ar to jums vislielākā tieksme pēc zināšanām. Strādāt ar tādiem cilvēkiem ir viens prieks!”

 / L. Kartunova /

Arhitektūras doktore, zinātniece ģeoekoloģe Ludmila Kartunova.

 27.novembrī  Vīru kopas „Vilki” dalībnieks un senlatviešu dzīves ziņas pētnieks Jānis Kušķis ar stāstījumu „Vai varam atgriezties pagātnē?”. Šī būs otrā J. Kušķa  viesošanās reize „Gaismas Dārzā”. Viņš ir lielisks, ļoti zinošs lektors, kura iepriekšējā uzstāšanās 2010.14.02. raisīja lielu interesi un vēlmi dzirdēt turpinājumu.

Vīru kopas „Vilki „ sastāvā pašreiz ir 9 vīri. Katrs no tiem pieprot kādu no senajiem arodiem – apstrādā koku, gatavo senos mūzikas instrumentus, kaļ 10-13.gs rotas, šuj tērpus. Viss tiek darināts pētot arheoloģiskajos izrakumos Latvijā atrastos artefaktus. „Vilki” koncertos Latvijā un ārzemēs snieguši vairāk kā 450 koncertu. Ierakstīti 8 mūzikas diski. 2007.gadā saņemta Lielā folkloras gada balva.

  Tiek demonstrēti arī seno karavīru rituāli, sniegti koncertlekciju cikli skolās un sadarbībā ar folkloras kopu „Vilcenes” mācītas senās rotaļas un dejas.

Latviešu tautas dzīvesziņas un senvēstures pētnieks Jānis Kušķis.

Radīsim Gaismu Kopā.

Ieeja par ziedojumiem.

Tautas tradīciju kopa "Austras Koks" aicina.

Katra tauta ir tik stipra cik stipras ir tās tradīcijas - dzīvesziņa, kura nākusi kā mantojums no mūsu senčiem, un dota, lai vairotu tautas kopības apziņu. Kas ir latvietis? Kas dara to īpašu? Bieži dzird sakām, ka dziesma, taču ... ne kura katra. Kur meklēt spēka vārdus latvietim? Īsti stiprus un gardus kā tikko no krāsns karstās, melnās mutes nākusi rupjmaize. Tāda ir mūsu tautas dziesma. Vietā un īstajā brīdī likta stingra un tieša. Tautas godi - tās ietvars. Būsim cienīgi un pratīsim godu turēt.

Pērn dibinātā Tautas tradīciju kopa „Austras Koks” atsāk pulcēšanos, lai mācītos tautas godu turēšanu, dziesmas un rotaļas. Kopas vadītāja ir Folkloras kopas „Vilcenes” dalībniece Ieva Kušķe.

Ko paši esam darījuši? Svētījuši Ziemassvētkus, Meteņus, Lielo dienu, Ūsiņus, Jāņus  un darīsim to atkal, jo vislabāk ir mācīties darot. Plānots pievērsties arī vedībām, krustabām un citiem godiem.

Ko esam darījuši ārpus pašu loka? Februārī sanācām, lai Lielvārdes bērniem un viņu vecākiem rādītu Meteņdienas svinēšanu – jautrības un pavasara gaidu pilnus svētkus.

Kopā gaidīts ir ikviens. Pirmā vakarēšana ceturtdien, 20. oktobrī 18.00 - 20.00, Kultūras namā „Lielvārde”. Līdzdalība - ziedojums.

Lec, Saulīte, lec , Saulīte,

Spīd’ ar mūsu sētiņā:

Ir mums tava gaišumiņa

Vajadzēt vajadzēja.           ( tautas dziesma )

Ūsiņdiena Lielvārdē.


 Ūsiņu dēvē par gaismas un pavasara, kārtības uzturētāju, bišu, zirgu dievu. Latviešu gadskārtā Ūsiņi iezīmē pavasara beigas un vasaras sākumu. Pēc Gregorija kalendāra svinami 9.maijā.



Pa

Ūsiņš jāja pieguļā
Ar deviņi kumeliņi;
Es tecēju vārtu vērt,
Man atdeva devīto

Pa kalniņu Ūsiņš jāja
Ar akmeņa kumeliņu;
Tas atnesa kokiem lapas,
Zemei zaļu āboliņu.



Ūsiņš jāja labu zirgu,
Ir man lika labu jāt;
Skauģīšam netecēja
Pa pavadas galiņam.

 

Ūsiņš jāja pieguļā
Ar bēro kumeliņu;
Meitas līdzi taisījās
Ūsiņam guni kurt.



Top pantāgs. Pantāgā likām žāvētu gaļu, kartupeļus, sīpolu. Kad apcepts, pievienojām sakultas olas un pienu.

Paldievs, zirgu Ūsainīti,
Par kumeļu barošanu!
Vai izvedu, vai aizjūdzu,
Noturēti nevarēju.

Ļaudīm lieli brīnumi
Par Ūsiņa kumeļiem:
Pieci zirgi, divi ķēves,
Septiņsimtu kumeliņi.

Aprīlis. 2011.

3.aprīlī , augiem mostoties no ziemas miera, pirmo reizi „Gaismas Dārzā” runāsim par īstiem dārza darbiem. Pie mums viesosies IK „GSKA konsultācijas” īpašnieks, dārzkopis Georgijs Koņkovs ar lekciju „Ekoloģiskā dārzkopība. Teorija un praktiskie padomi”.

  Interesenti varēs uzzināt kā pareizi veidot ekoloģisku dārzu, kā izvēlēties augu kopšanas līdzekļus un kā iegūt labāku, arī bioloģiski tīrāku ražu. Iegādei tiks piedāvātas sēklas un daži mēslošanas līdzekļi, kurus izmanto ekoloģiskajos dārzos.

 Ekoloģiskās dārzkopības speciālists Georgijs Koņkovs sniedz ne vien praktiskus padomus, bet arī vēsturisku ieskatu

10.aprīli   arhitektūras doktore, RTU Telpiskās un reģionālās attīstības pētījumu centra vadošā pētniece, augstskolu un Sokrata Tautskolas  lektore Ludmila Kartunova ar ievadlekciju „Ģeoekoloģija”. Zinātnieces pētījumu virzieni ir ģeofizika, ģeoekoloģija, ekoloģija, hidroģeoloģija, medicīnas ģeogrāfija u.c.

Pirmā lekcija, par Zemi – dzīvības attīstības plānētu, aizsāks stāstījumu par ģeoloģijas un kosmiskās vides ietekmi uz iedzīvotāju veselību un saimniecisko darbību. Rudenī iecerēts cikla turpinājums.

RTU Telpiskās un reģionālās attīstības pētījumu centra vadošā pētniece Ludmila Kartunova iepazīstina ar Latvijas gravitācijas lauka anomāliju karti. Brūnā krāsa norāda uz augstu ( labvēlīga ietekme), zaļā - zemu gravitācijas lauku.

Magnētisko vētru ietekme uz populāciju. Prognožu grafiks paredz kāpumu.

Jūras transgresija Latvijā. prognoze uz 2080. gadu. 

17.aprīlī  filosofijas doktors, LU filozofijas un vēstures fakultātes profesors Igors Šuvajevs ar lekciju „ Izdomātā un faktiskā nabadzība ( Latvijā un pasaulē)”.

„Nabadzība ir vēsturiska, un mūsdienās to lielākoties raksturo trūkums. Taču trūkums raksturo arī profitējošos, "bagātos", turklāt ne tikai izpratnes ziņā. Trūkumcietēji ir kā nabagie, tā bagātie. Mūsdienās dominē patērētājsabiedrība, kuru raksturo nevis saprātīga izmantošana, bet gan tērēšana, kas rada tērētu indivīdu, kam vienlīdz grūta ir nabadzība un pārticība...Bet lai nu paliek globālie mērogi, der paskatīties uz pašmājās notiekošo. Gandrīz vai Eiropas centrā veidojas trešā pasaule vārdā Latvija. Un šāda pasaule rodas arī Latvijas sabiedrībā.” / I. Šuvajevs /

Radīsim Gaismu Kopā.
Ieeja - ziedojums.

Marts. 2011.

6.marta viesis būs geogrāfe, geoloģijas maģistre, paleontoloģe, aizrautīga ceļotāja un fotogrāfe Ieva Upeniece. Ceļotpriekā Ieva labprāt dalās ar citiem , strādājot par gidi. Ievas gida gaitas vedušas Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Tatru kalnos, Horvātijā, Ungārijā un Marokā. Pabūts ne tikai Eiropas zemēs, bet arī Ķīnā un tās tuksnešos. Pašreiz Ieva Upeniece velta laiku disrtācijas pabeigšanai paleontoloģijā. Taču „Gaismas Dārzā” stāstījums būs par pašas piedzīvoto, bildēs iemūžināto, neparasto, pat avantūristisko ceļojumu Turcijā, iepazīstot paviršam vērotājām apslēpto. Mācību stunda katram, kurā mīt  piedzīvojumu gars – „Ceļojums gar četrām jūrām”.

13.martā - sertificēta kosmētiķe, aromterapijas un ajurvēdas speciāliste, kosmētikas AFRODITE izveidotāja Sarmīte Kauliņa atklās dažādus skaistumkopšanas noslēpumus lekcijā „Dabas pieskāriens tavai ādai”.

 Dabiskas kosmētikas iedarbība uz ādu un sejas kopšana ikdienā. Mājas apstākļos pagatavojamas maskas un skrubji. Praktisks sejas kopšanas rituāls kādai no klātesošajām. Eļļu maisījumu pagatavošana skaistai un veselai ādai (iespēja katrai pagatavot arī sev eļļas maisījumu par samaksu). Ādas mitruma noteikšana.   

20. martā. Latvijas Diētas un Uztura speciālistu Asociācijas biedre Baiba Grīnberga lekcijā „Vitamīni”.  Lekcija sniegs atbildes  uz jautājumiem : kādas ir  vitamīnu funkcijas organismā, Kādi ir šo konkrēto vielu zudumi produktu pārstrādes laikā un kas būtu jāņem vērā, gatavojot ēst. Kādi vitamīni ir nepieciešami tieši man - jaunietiem, pusmūža un vecāka gadagājuma cilvēkam, sievietei un vīrietim, fiziska darba darītājam un cilvēkam ar lielu garīgu un emocionālu slodzi. Kā neapmaldīties plašajā farmācijas tirgū un spēt izvēlēties nepieciešamāko.

27.martā  - ārste terapeite,kardioloģe, pshoterapeits psihologs - maģistrs konsultatīvajā psiholoģijā, mākslas terapeite, Baltijas Psihologu Asociācijas valdes biedrs Irēna Larionova.
 Lekcija „Piedošana sev un citiem. Ķermenis” ietvers sekojošas tēmas:

*Ķermenis un emocijas. Ķermeņa signāli, to atpazīšana. Ķermenis kā instruments.
*Atbrīvošanās paņēmieni no spriedzes (spriedzes bloku atslābināšana).
*Piedošana un ķermenis. Vienkārši paņēmieni pašregulācijai un relaksācijai ar piedošanas palīdzību.

                                                Psihoterapeits-psihologs Irēna Larionova.

   „Piedošanas” tēmu "Gaismas Dārzā" aizsāka akadēmiskais un praktiskais psihologs, Baltijas Praktisko Psihologu Asociācijas valdes priekšsēdētāja vietniece, sociālo zinātņu doktore psiholoģijā Aija Dudkina.

   Aija Dudkina izveidojusi un vada Piedošanas psiholoģijas programmu. Psiholoģe specializējusies sociālajā psiholoģijā, piedošanas psiholoģijā, konfliktoloģijā, stresa vadībā. Pašreiz zinātniece veic pētījumu par cilvēku savstarpējo attiecību harmonizēšanu ar piedošanas palīdzību, kuru prezentējusi starptautiskās konferencēs Viļņā, Sankt-Pēterburgā, Rīgā un Daugavpilī.

  Cikla pirmajā lekcijā lektore iepazīstināja ar piedošanas jēdzienu un tās būtību, priekšstatiem par piedošanu, mūsdienu sabiedrībā pastāvošajiem mītiem un iebildumiem pret to, kā arī ar pseidopiedošanas atpazīšanu.

  Psiholoģes rosināti, lekcijas klausītāji uz brīdi pārvērtās sevis vērotājos, lai atbildētu uz katram cilvēkam būtiskiem jautājumiem – „ko es mīlu”, ”kas dara mani laimīgu”, „ko vēlos iegūt tuvākā gada laikā” un „ko vēlos dot citiem”. Līdztekus tam bija nepieciešams apzināt arī spēka avotus, pie kuriem griežamies. Plānu realizācija iztēlē rosina izdošanos, bet pašai realizācijai ir nepieciešami spēka avoti. Kad uzdevums tika veikts, psiholoģe atgādināja, ka spēka avotu rindu sākam ar sevi, tad seko mūsu senči, vecāki, dzīvesbiedrs un bērni, brāļi un māsas, citi cilvēki. Nereti tieši tuvāko vidū iezogas vislielākais aizvainojums un piedot ir visgrūtāk. Aizvainotais mēdz noslēgties lepnībā, taču cilvēks nav radīts vientulībai. Cilvēks ir radīts mīlestībai, bet mīlestība un piedošana ir viens un tas pats.

Lekciju gaidot, atkārtoju Aijas Dudkinas teikto – „Ja mīlēsi sevi, tad visa pasaule tev atvērsies smaidam! Esmu pārliecināta, ka ir svarīgi piedot sev. Piedodot sev, es atbrīvojos no negatīvām saitēm un saviem izgudrotajiem „rāmīšiem”, kas ierobežo uztveri un sagādā „tuvredzību”. Rodas gatavība atteikties no tiesībām uz aizvainojumu, negatīvu spriedumu un vienaldzīgu izturēšanos pret cilvēku, kurš mani ir aizskāris. Sākt ar sevi! „  

   

   Ieeja – ziedojums.

¯  katru trešdienu plkst. 18.00 k/n „Lielvārde” pulcējas un gaida jaunus dalībniekus Tautas tradīciju kopa „Austras Koks” (vadītāja Ieva Kušķe). Mob. t. uzziņām -   26448664

¯Tautas daiļamata meistares Rasmas Kazimirovas radošajā darbnīcā „Klūdziņu pīšana” tiek uzņemti jauni mācekļi. Nodarbības notiek divas reizes mēnesī svētdienās no plkst. 10.00 k/n „Lielvārde”. Mob. t. uzziņām – 26742568.

      Kas to teica, kas zināja,

Ka Saulīte nakti guļ.

  Vai saulīte tur uzlēca,

   Kur vakaru norietēja?

                                               ( Latviešu tautas dziesma.)

Februāris. 2011.

6. februārī

  Astrologs un astropsihologs, Baltijas Astroloģijas skolas un Hamburgas Astroloģijas centra absolvents Eduards Kilgasts piedāvās lekciju „Kas ir astroloģija? Tās darbības pamatprincipi un iespējas.” Uzzināsim par astroloģijas praktisko pielietojumu dzīvē un savas enerģētikas sakārtošanā. Ieskatīsimies šī gada horoskopu tendencēs. Iegūsim atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem. Īpašs piedāvājums – astroloģija un pirtslietas.

Astrologs un astropsihologs Eduards Kilgasts.

13. februārī

  Praktizējoša friziermeistare - stiliste Sandra Šūmane atklās mums vienkāršus skaistuma noslēpumus lekcijā „Pārliecinošs izskats - tā ir veiksmes ķīla! Jeb viss par un ap matiem!”

  „Sieviete un skaistums ir vienoti jēdzieni. Tāpēc laikā, kad visiem trūkst līdzekļu  plašu pakalpojumu izmantošanai, bet vēlme būt koptai un pievilcīgai apkārtējo acīs saglabājas, gribu piedāvāt nelielu ieskatu profesionāļu darba aizkulisēs, lai mēs arī pašu spēkiem un bez lieliem ieguldījumiem mācētu tapt skaistas! Parunāsim par matu veselību, modi, stilu, koptēlu, ieskatīsimies matu krāsu pasaules noslēpumos. Pastāstīšu par jaunumiem šajā sfērā un atgādināšu sen piemirstas lietas.” /S. Šūmane/

Friziermeistare- stiliste Sandra Šūmane sniedz padomus matu kopšanā, .....

...skaidro un demonstrē matu pieaudzēšanas paņēmienu ....

.... un sniedz praktisku padomu  vakara frizūras veidošanā.

20. februārī

  Pie mums viesosies vēstures doktors, Daugavpils Universitātes asociētais profesors, Austrumeiropas politikas pētījumu centra vecākais pētnieks Kaspars Kļaviņš ar lekciju „Neizvērtēts un ignorēts materiāls par mūsu kultūrvēstures pagātni”.

 „Ziniet, pat šodienas Turcija un Ēģipte ir vairāk integrējušās Eiropas kultūras vidē, nekā Latvija! Bieži vien valstis, kas nav Eiropā, par Eiropas kultūru zina vairāk nekā mēs Latvijā, neskatoties uz mūsu izcilo un interesanto pagātni, uz tādām pasaulē nozīmīgām personībām kā Herders, Kants, Vāgners, Hamanis, kas savulaik cieši saistītas ar Latvijas un latviešu tautas garīgo mantojumu - kaut vai mitoloģijas un folkloras jomās. Mēs nezinām ne tikai Eiropas kultūras, bet arī savu īsteno kultūras mantojumu. Un ar šo nezināšanu esam pilnībā bezpalīdzīgi un atbruņoti.” / K. Kļaviņš /

Kopīgi palūkosim , kas ir tas, ko domājam, zinām un uzskatām par latvisko.

Daugavpils Universitātes asociētais profesors un Austrumeiropas politikas pētījumu centra vecākais pētnieks Kaspars Kļaviņš.

27.februārī

  Vēsturnieks, starptautisko attiecību maģistrs, Latvijas Republikas 10. Saeimas deputāts, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs ( politikā kopš 2002. ) Ainars Latkovskis vadīs diskusiju „Par politisko situāciju valstī”.

  Nāksim kopā ar domu par Latvijas šodienu un nākotni. Negaidīsim, lai citi dara! Pajautāsim sev katrs – ko es pats varu darīt?

Latvijas Republikas 10. Saeimas deputāts Ainars Latkovskis.

Politiskās diskusijas turpinās arī pie tējas tases.

Meteņdiena Lielvārdē.

                    

Kā Meten’s brauca pār kalniņu.

  Mūsu senču laika ritumu iezīmēja gadskārtēji svinamsvētki. Lielākos no tiem – Ziemassvētkus un Jāņus noteica saules ceļa pagrieziena punkti. Tos svētījam joprojām, bet mazākās svinamdienas bieži pagaisušas un no jauna modināmas. Tāda ir arī Meteņa diena, kas iezīmē gaismas uzvaru pār tumsu un svinama kā jautri svētki ar rotaļām, dziesmām, vizināšanos no kalniņa un ragavu apmešanos.

   Lūk, Metenis! Tā bija diena, kas noslēdza maskošanās un budēļos iešanas laiku. Bērni to gaidīja ar sajūsmu un uztraukumu, jo no Meteņa varēja saņemt ne tikai „zelta pogu” lietu un smieklus, bet arī pērienu, likšanu maisā un „mešanu pāri žogam”, kas veicināja jaunās paaudzes centīgumu, paklausību un veiklību. Masku gājienam sievas mēdza saposties par vīriem, bet vīri mīļuprāt pārģērbās par meitām. Īpašu vietu ieņēma Meteņa tēvs, kurš ar dzīparu pātagu, arī šoreiz, izpēra svētku dalībniekus, lai tie augtu gudri, čakli un veseli.

  Meteņos ir jālec, lai padotos laba raža, ņipri lopi. Ir tālu jābrauc ciemā vai jālaižas no kalniņa, lai būtu gari lini ... un jālielās. Viss, ko lielīsi, nākamgad vairosies vispārākajā pakāpē. Un nesakiet, ka tas - lieki. Visi Meteņa riti ir vērsti uz auglības un veiksmes vairošanu. Liela taisnība, ka tā vēlama arī šodien.

  Lielvārdē Meteņdienu svinējām 27. februārī sniegotajā kalniņā pie kultūras nama, kur, šķiet, pati Saulīte bija nākusi pulkā palīksmot. Dažādajos Meteņskrējienos, rotaļās un Dziesmotajā gājienā veda, „zelta pogas” bārstīja, dziesmas skandināja, no kalniņa ripināja, pēra un pannas rībināja folkloras kopas „Vilcenes” un Lielvārdes Tautas tradīciju kopas „Austras Koks” budēļnieki.

  „Austras Kokam” un tā vadītājai Ievai Kušķei šī nācās īpaša reize – pirmā došanās rādīt latvisko svētku tradīciju lielvārdiešiem, sakot to ar prieku, jo Metenis ir īsts ... jautrībnieks. Caur to sniegs gāja pa gaisu tā, ka put! Par laimi, kultūras nama Saimeniece Maija un citi mājinieki bija godam parūpējušies, lai ciemiņi varētu baudīt gardus pīrāgus un uz gunskura vārītu, karstu tēju uzreiz pēc pašām lielākajām sniega šaltīm.

Dedzat, meitas, gaišu guni,

Pušķojiet istabiņu.

Tilti rība, važi skana,

Meten’s brauca pār kalniņu,

Saules groža rociņā.

Nāc nākdamis, Metenīt,

Daudz uz tevi gaidītāju. 

                    

Lec mani jēriņi, lec kazulēni.

Ij es pati lecu Metenīša vakarā.

Es deju, es lecu Meteņu vakaru,

Lai mani liniņi gari, gari auga.

Čīgu čāgu zaķīts lēca

No krūmiņa krūmiņā.

Tā čīgoja budēlītis

No ciemiņa ciemiņā.

Padejoi saimeniece

Metenīša vakarā

Lai dejoi govis, vērši

Pavasaru tīrumā.

Meteņu tēvami dzīparu pātaga.

Cik cirta meitām, tik bira zelta,

Cik cirta puišiem, tik sidrabiņa.

Ķuza, ķuza, vizu ,vizu

Metenīša vakarā.

Kas ne ķuza, kas ne vizu,

Tam liniņi neziedēja.

Vizu ,vizu, metenīti, paņudīs, paņudīs!

No kalniņa lejiņā. Paņudīs, paņudīs!

Lai aug mani gari lini

Zeltotāmi podziņāmi.

Ej ar Dievu, Metenīti, nu mēs tevi pavadām;

Nāc atkal citu gadu, tad mēs tevi saņemsim.

Radīsim Gaismu Kopā!

Zinību biedrībai "Gaismas Dārzs" pasniegtā Lielvārdes Novada Pašvaldības balva  "Gada lielvārdietis 2010". (Nominācija NVO darbinieks).

Zinību biedrībai "Gaismas Dārzs" piešķirto balvu 2011.gada 29.janvārī saņēma biedrības vadītājas Irēna Arāja un Sandra Sabīne Jaundaldere.