pirmdiena, 2014. gada 31. marts

"Gaismas Dārzs". Aprīlis. 2014.



Pasākumi tiek rīkoti sadarbībā ar Kultūras namu „Lielvārde” un saņem Lielvārdes Novada domes atbalstu. Tiekamies divas reizes mēnesī, svētdienās 15.00. – 17.00 . Mūsu viesi ir Latvijas gaišākie un zinošākie cilvēki.

 6.aprīlī - Jumpravas Folkloras kopa „Liepu laipa” ( vadītāja Vita Talla) ar notikumu „Danču klubs”. Atgādinu, ka pirmā Danču pēcpusdiena Lielvārdes vēsturē notika š. g. 12.janvārī. Turpinām! Tiks mācīti tradicionālie danči. Dancot varēs ikviens, jo dančus protošie ar prieku uzlūgs neprotošos un viegli iemācīs deju soļus. Lūdzu, ņemiet līdzi deju kurpes, līksmību un draugus.
Izdejosim Gaismu Kopā! 

13. aprīlī  viesis būs filosofijas doktors, LU filozofijas un vēstures fakultātes profesors Igors Šuvajevs ar tēmu „Mīti un bēgšana no prāta”.
Tiks meklētas atbildes uz jautājumu, kas ir šodienas mīts. Varbūt tās ir sazvērestības teorijas, uztraukumi par kārtējo pastardienu, lielais sports ... vai kādas citas domas, kuras cirkulē sabiedrībā , neļaujot domāt pašiem. Kas tad īsti notiek?

Profesors „Gaismas Dārzā” viesosies jau piekto reizi. Pērn bijām klāt intriģējošā lekcijā „Brīvība un atbildības ētika”. Tajā bija gan par latviešu izdomāšanu, gan bēgšanu no brīvības un vēstures.
 2012. aprīlī klausījāmies lekciju „Sieviešu būšanas nebūšanas”, kura uzjundīja diskusiju garu klausītājās, 2011. gadā tika risināta tēma „Izdomātā un faktiskā nabadzība”. Bet vēl senāk klausījāmies lekciju „Mūsdienu biopolitika. Mūsdienu indivīds un politikas tehnoloģijas” un . Šīs tikšanās reizes allaž ir bijušas domu rosinošas.
 Igors Šuvajevs māca vērot procesus mūsdienu sabiedrībā, saskatīt likumsakarības un saprast šodienas pasaulē notiekošo.

Ieeja 2 EUR

Ceturtdienās 18.30 - 20.00 Tautas tradīciju kopa „Austras Koks”. Apgūstam latviešu tautas dzīvesziņu, svētku svinēšanu, dziesmas un rotaļas. Iepriekšēja saziņa ( mob.t. 26448664)

Radīsim Gaismu Kopā!
 

sestdiena, 2014. gada 29. marts

Latvijas Meži lūdz glābiņu. Fotografijas : ceļa malas maršrutā Bērzaune-Ērgļi-Madliena 26.03.2014.

Meža Mātes augumiņš

Mīļa Māŗa Madaliņa,
Uzjūdz manu kumeliņu,
Lai man braukt dienu, nakti,
Nieka ļauna neredzèt.


Ai, zaļā Meža māte 
Zaļā skuju kažokā,
Tu ziemiņu pavadīji,
Pie eglītes sēdēdama.

Caur sudraba birzi gāju,
Ne zariņa nenolauzu;
Būt' zariņu nolauzuse,
Tad staigātu sudrabota.


Kam tie kalni, kam ielejas,
Kam zaļie ozoliņi?
Dievam kalni, Laimei lejas,
Bitei zaļi ozoliņi.



Es uzgāju ganīdama
Birzê zaļu ozoliņu:
Zelta zari, zīžu lapas,
Vidû saule laistijàs.



Biju meita, bij augums,
Slēpos kļava lapiņâs;
Tautiņàm(i) zeme rīb,
Man' auguma meklējot.

Guļu, guļu cisiņâs,
Vedejiņu gaididama:
Dieva dēli vedejiņi,
Eņģelīši panākstnieki.


Paraugos, pasmejos
Pats uz savas līgaviņas:
Nezied vaira vaiga gali,
Kà ziedeja pērnruden.



Jūdz, tautieti, bēru zirgu,
Brauc pie manas māmuļites,
Lai redz mana māmuļite,
Vaj es mirstu, vaj dzīvoju.




Pirtiņâ ieiedama,
Metu vaŗa gredzentiņu:
Ņem',Māriņa, vaŗa ziedu,
Ne kà manu augumiņu.


Man māmiņa sagšas auda,
Šķiet man' ilgi dzīvojot;
Aud, māmiņ, paladziņus,
Jaguļ smilšu kalniņâ.

  Kas celiņu izrakstija
Smalkajiem(i) rakstiņiem?
Bērenieku kumeliņi
Kaustitàmi kàjiņàm.


 Jauni puiši, jaunas meitas
Tīrijiet ceļa malas:
Dieviņš jāja, Laime brauca,
Pakrīt Laimes kumeliņš.



Neaugat, sīki karkli,
Kapu ceļa maliņâ,
Grib māsiņa daiļi braukt
Baltâ smilšu kalniņâ.

Cep, māmiņa, kukuliti,
Veļôs mani vadīdama,
Ko mielošu veļu bērnus
Par vārtiņu vērumiņu.



Ņem, Dieviņ, kad ņemdams,
Tūliņ gribu līdzi iet.
Vaj man kādi glāža logi
Šâi saulê žēlojami?


Mirt es miru, nenomiru,
Dzīvai man kapu raka;
Balta puķe noziedeja
Mana kapa maliņâ.


Visi zemes kukainiši
Gaida mani nomirstam.
Negaidati, kukainiši,
Es nemiršu šâi zemê;
Es nomiršu Vāczemê
Baltâ rožu dārziņâ,

 Vedìs mani sirmi zirgi,
Skanès zelta iemauktiņi,
Racìs mani lieli kungi
Sidrabiņa škipelèm.

Citas meitas kroņus pina
No sārtàm rozitèm;
Es nopinu savu kroni
No zaļàm skujiņàm.

Raudat, māsas, bāleliņi,
Manu daiļu augumiņu,
Sirmi, bēri, balti zirgi
Aizved mani smiltiņâs.

 Nebij manis augumiņis
Trim bēriemi vizinats;
Nu šodieni vizinaja,
Smiltainêi aizvezdami.

 Mīļa Laime gauži raud,
Kapa virsû stāvedama,
Redzej' manu augumiņu
Bez laiciņa pievedam.





Mīļi mani pavadat,
Cieti durvis aizverat,
Ne mūžam es nenākšu
Jūsu durvis virinàt.

 Ko Dievam es sariebu,
Ko savai Laimiņai?
Mans raženis augumiņis
Trūd zaļâi velenâi.

 Dzīvojiet, labi ļaudis,
Rausiet mantu gubiņâ,
Nu jūs savu naidenieku
Smiltiņàm apbēràt.

Bagātam saimniekam
Ellê laba dzīgošan':
Tur dziedāja melli gaiļi
Ar sidraba kājiņàm.


/ Latviešu tautas dziesmas /