Janvāris.2011.

Zinību biedrība „Gaismas Dārzs” ielūdz uz tikšanos ar Latvijas gaišākajiem un zinošākajiem cilvēkiem. Pasākumi notiek svētdienās no pulksten 15.00 līdz 17.00 kultūras nama „Lielvārde” telpās.

9.janvārī

  Latvijas Diētas un Uztura speciālistu Asociācijas biedre Baiba Grīnberga lekcijā „Jauni ēšanas paradumi jaunajā gadā” sniegs ieteikumus kā ēst un paēst, paliekot slaidai. Saruna arī par ekoloģisko pārtiku un E vielām.  

  23.janvārī „Gaismas Dārzā” atkārtoti viesojas sertificēts rīkstnieks – zintnieks un dziednieks, Latvijas rīkstnieku – zintnieku brālības Valdes priekšsēdētājs Totis Jānis Neibergs ar sarunu „Svētvietas Latvijā un pasaulē.” Zeme slēpj sevī spēku. Vai mēs zinām kāds tas ir ,un kā tas var palīdzēt.

30. janvārī  Aija Dudkina ar lekciju „Piedošana sev un citiem”. Aija Dudkina ir akadēmiskais un praktiskais psihologs, psiholoģijas doktorante, mācībspēks augstskolās, Baltijas Praktisko Psihologu Asociācijas valdes priekšsēdētāja vietniece, Sokrāta Tautskolas lektore. Aijai ir pieredze psiholoģiskās palīdzības un atbalsta sniegšanā ekstremālos apstākļos ne tikai mūsu valstī, bet arī Itālijā.

„Cilvēks nejauši nepiedzimst un nejauši nenomirst. Katram cilvēkam ir lielais dzīves mērķis, viņa dzīves stratēģija. Mana stratēģija: Ja mīlēsi sevi, tad visa pasaule tev atvērsies smaidam! Esmu pārliecināta, ka ir svarīgi piedot sev. Piedodot sev, es atbrīvojos no negatīvām saitēm un saviem izgudrotajiem „rāmīšiem”, kas ierobežo uztveri un sagādā „tuvredzību”. Rodas gatavība atteikties no tiesībām uz aizvainojumu, negatīvu spriedumu un vienaldzīgu izturēšanos pret cilvēku, kurš mani ir aizkāris. Sākt ar sevi! „/ A.Dudkina/

Tautas tradīciju un folkloras kopa (vadītāja Ieva Kušķe). Vakarēšanas trešdienās sākot ar 12.janvāri Uzziņai mob. t. 26448664.( Sandra Sabīne)

Ieeja - ziedojums.

"Gaismas Dārza" darbnīca.

Klūdziņu pīšana darbnīca ( vadītāja Rasma Kazimirova). Tikšanās 2 reizes mēnesī, svētdienu rītos. Uzziņas pa  mob. t. 26742568 .



Tautas tradīciju un folkloras kopa. Vakarēšana.



Par E-vielām pārtikas produktos stāsta diētoloģe un uztura speciāliste Baiba Grīnberga. 

Jautājumi un atbildes pēc Baibas Grīnbergas  lekcijas "Jauni ēšanas paradumi jaunajā gadā".

Lietpratēja konsultāciju sniedz rīkstnieks-zintnieks un dziednieks Jānis Neibergs (Totis).

Zilā kalna svētvietas plāns. ( autors - Latvijas rīkstnieku- zintnieku brālības Valdes priekšsēdētājs Jānis Neibergs (Totis).

Piramīdas tapšana netālu no Ādažiem. ( Fotogrāfija no Jāņa Neiberga arhīva.)

Lekciju "Piedošana sev un citiem" lasa akadēmiskais un praktiskais psihologs Aija Dudkina.

2010. decembris.

 Katru svētdienu no 15.00 līdz 17.00 Kultūras namā „Lielvārde” viesojas ievērojami Latvijas cilvēki, lai dalītos ar ikvienu savās zināšanās, pieredzē un sirds siltumā.

5. decembrī

 LU Fizikas un matemātikas fakultātes profesors, habilitētais matemātikas doktors, akadēmiķis Andris Buiķis uzstāsies ar lekciju „Sirds apziņa un zinātne”.

 Profesoru Andri Buiķi var uzskatīt par zinātnes filosofu, jo viņš savos teorētiskajos un eksperimentālajos pētījumos neatlaidīgi apkopo pierādījumus par zinātnes saistību ar garīgumu. Būdams matemātiķis, matemātiskās modelēšanas speciālists, viņš meklē inovatīvus risinājumus energoefektivitātes un citos dabas resursu taupīšanas jautājumos. Neskatoties uz milzīgo pretestību no atsevišķu zinātnieku puses, kas Andra idejas uzskata par nereālām, Andris ir spējis saglabāt ticību sava darba nepieciešamībai un ieguvis atzinību gan Latvijā, gan ārvalstīs (ASV, Anglijā, Francijā, Grieķijā, Indijā, Japānā, Ķīnā, Vācijā utt.).

12. decembrī

 Diplomēta rokdarbniece, vairāku grāmatu un žurnālu rakstu autore Sanita Nikitenko piedāvās īstenot oriģinālas idejas radošajā darbnīcā „Ziemassvētku dāvanas un rotājumi”.

 Interesentus lūdzam iepriekš pieteikties, lai saņemtu sīkāku informāciju par nepieciešamajiem materiāliem. Tālrunis uzziņām: 26742568

 

19. decembrī

 „Gaismas Dārzā” valdīs Ziemassvētku noskaņas. Pie mums viesosies Jumpravas folkloras draugu kopa „Liepu laipa” ( kopas vadītāja  Vita Talla ) ar īpaši Saulgriežiem veltītu koncertprogrammu. Sagaidīsim svētkus kopā, ar smaržīgām piparkūkām, skanīgām dziesmām, sirsnīgiem vārdiem un gaišām domām!   

Tautas tradīciju un folkloras kopa ( vadītāja  Ieva Kušķe ) pulcējas trešdienās.

Apgūstam latviešu tautas dzīvesziņu, dziesmas , svētku un godu tradīcijas, vakarējam. Gaidīts ir ikviens. Vakarēšanas 1., 8, 15. decembrī, 18.30. Bluķa vakars 21. decembrī, 19.00. 

Radīsim Gaismu Kopā.

Ieeja - ziedojums.

"Gaismas Dārza Darbnīca".

 Klūdziņu pīšana . Amatu māca daiļamata meistare Rasma Kazimirova. Nodarbības - 2x mēnesī, svētdienu rītos. (Tālrunis uzziņām :26742568)

Lekciju lasa akadēmiķis, LU Fizikas un matemātikas fakultātes profesors Andris Buiķis.

Saruna pēc lekcijas "Sirds apziņa un zinātne".



Ziemassvētku radošo darbnīcu vada diplomēta rokdarbniece Sanita Nikitenko ( centrā).



Darbs rokdarbu darbnīcā.

Dziesmas, rotaļas un saulgriežu ticējumus māca Jumpravas folkloras draugu kopa "Liepu laipa". Vadītāja Vita Talla spēlē koklīti.



Zīlēšana Saulgriežu laikā. Kurš būs īstais precinieks?



Lielvārdes Tautas tradīciju un folkloras kopas vakarēšana. Vadītāja Ieva Kušķe ( otrā no kreisās).



Bluķa vakars.

Plēsiet skalus, kuriet guni,
Laidiet Dievu istabā.

Met ,Dieviņi , zelta krusu
Pār šo visu istabiņu.

Lai paēda, kas needis,
Lai padzēra, kas nedzēris.



Tupi, lāci , tupi, lāci!
Saimeniece aizmaksās;
Pieci šķiņķi kaķa gaļas,
Trīs kukuļi grūstas maiz's.

Bluķa māte bluķi vilka
Pašā Bluķa vakarā.
Ja vilks bluķi trīs reizītes,
Nenāks mošķi šaizemē.

Kādu dziesmu dziedāsimi
Pašā Bluķa vakarā -
No ošiemi, no kļaviemi,
No zaļiemi ozoliem.

"Gaismas Dārza" Darbnīca.

Klūdziņu pīšanas darbnīca. Amatu māca daiļamata meistare Rasma Kazimirova.

2010. novembris.

 7.novembrī  

 Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes priekšsēdētājs, vēstures doktors Ainārs Lerhis  ar lekciju  "Latvijas vēsturiskā mantojuma izpausmes mūsdienās - no kurienes nākam un kādi esam?”„Visai daudziem procesiem un notikumiem, kas norisinās mūsdienu Latvijā, ir aizsākumi un cēloņi pagātnē. Parunāsim par to, kādi vēsturiski notikumi ir veidojuši mūsu nācijas kolektīvo vai individuālo vēsturisko apziņu. Cik lielā mērā pagātnes mantojums ietekmē mūsu sabiedrības situāciju un rīcību šodien. Kādas vēstures mācības esam un kādas - neesam guvuši. Kādam vēstures mantojumam spējam un kādam - joprojām nespējam tikt pāri. Vārdu sakot - skatījums ne no sociālpsihologa, bet vēsturnieka skatu punkta.”/A. Lerhis/

14.novembrī

LU  Ķīmijas fakultātes asociētais profesors Andris Actiņš. Lekcijas tēma –„Ķīmija taisnīguma sardzē”.

„Lekcijā klausītāji tiks iepazīstināti ar ķīmijas iespējām tiesu ekspertīžu jomā.

Kopīgi noskaidrosim, kāpēc katram būtu jāzina ekspertu loma un iespējas kriminālprocesā. Noskaidrosim, kā izvairīties no biežāk sastopamajiem krimināliem pāri nodarījumiem./A. Actiņš/

21.novembrī

LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docente Vija Hodireva. Lekcijas tēma - „Kas kopīgs vulkāniem Islandē, Japānā un Latvijā?”

  „Vulkānu darbība mūsdienās ir tik aktīva, ka ietekmē ikviena cilvēka dzīvi uz Zemeslodes. Tikai tad esam īsti droši, ja saprotam, vai šī skaistā un varenā dabas parādība ir prognozējama, vai tā var atkārtoties, vai arī mums vienkārši nav par to jāsatraucas. Cilvēka izziņa šodien ir plaša un raugoties dabas likumsakarībās jūtam sevī optimismu.”/ V. Hodireva/

 28.novembrī   

Sertificēts rīkstnieks – zintnieks un dziednieks, Latvijas rīkstnieku – zintnieku brālības Valdes priekšsēdētājs Totis Jānis Neibergs ar sarunu „Jaunākais rīkstniecībā un Dievišķā matērija”. Tiks apskatīta sistēma kā atklāt āderi lietojot svārstu, rāmīti, rīkstīti, rīvi un šīs sistēmas jaunie aspekti. Rīkstnieks aicina klausītājus ņemt līdzi savus instrumentus ( vienkāršākais varētu būt diegā iekārts gredzens), lai varētu „izmēģināt roku”. Saruna skars arī avotu veidus. Atsevišķa tēma –„ Kas ir Dievišķā matērija un kā to pielietot.”.

Pirmā tikšanās ar folkloras un tautas tradīciju kopas vadītāju folkloristi Ievu Kušķi paredzēta otrdien, 23.novembrī 18.30. Vakarēšanās apgūsim latvisko dzīvesziņu, tradīcijas, dziesmas, mīklas, rotaļas. Kopīgi svinēsim svētkus. Latviskā dzīvesziņa ir palīdzējusi latviešiem izdzīvot cauri visiem laikiem. Aicināts ir ikviens.

Ieeja – ziedojums.


APPC valdes priekšsēdētājs, vētures doktors Ainārs Lerhis.




Sarunas pēc lekcijas.




LU Ķīmijas fakultātes asociētais profesors  Andris Actiņš.




Rit lekcija "Ķīmija taisnīguma sardzē".




LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docente Vija Hodireva ( pirmā no kreisās).




Lekcija "Jaunākais rīkstniecībā un Dievišķā matērija".




Latvijas rīkstnieku - zintnieku brālības valdes priekšsēdētājs Totis Jānis Neibergs.



2010. maijs.

9.maijā LU Vēstures un filozofijas fakultātes docente Solveiga Krūmiņa-Koņkova ar lekciju „Netradicionālā reliģiozitāte mūsdienu Latvijā”.

„Sniegšu ieskatu reliģiskajā situācijā Latvijā kopš 1990-tiem, raksturošu dažādu Latvijā jau nostiprinājušos reliģiju kopējās attīstības tendences, kā arī tuvāk aplūkosim aktīvākās netradicionālās reliģijas un garīgās kustības.”/S. Krūmiņa-Koņkova/

Lektore piedāvā arī Filosofijas institūtā izdoto grāmatu galdu, kurā interesentiem būs iespēja iegādāties gan jaunākās, gan arī iepriekšējos gados FSI izdotās grāmatas un periodikas izdevumus: almanahu „Filosofija” un „Reliģiski- filozofiskos rakstus”.

16.maijā LU docente , asociētā profesore Agnese Haijima ar saistošu, ilustrētu, stāstījumu „Tradicionālā un mūsdienu Japāna”. Agnese Haijima 11.gadus pavadījusi Japānā, specializējusies Ķīnas un Japānas mākslā. Līdztekus darbam LU vada Eksperimentālo japāņu valodas un kultūras pulciņu Rīgas Skolēnu pilī.

30.maijā  LU Filoloģijas fakultātes dekāne, profesore Janīna Kursīte-Pakule ar lekciju „Par latviešu valodu”. Savā darbā „Neakadēmiskā latviešu valodas Vārdnīca jeb novadu Vārdene” profesore Janīna Kursīte blakus plaši lietotiem un aizmirstiem vārdiem liek arī jaunvārdus, tādejādi apliecinot latviešu valodas dzīvīgumu un attīstības spēju.

LU Vēstures un filozofijas fakultātes docente Solveiga Krūmiņa-Koņkova.

Grāmatu galds.

LU docente, asociētā profesore Agnese Haijima.

LU Filoloģijas fakultātes dekāne, profesore Janīna Kursīte-Pakule.

2010. aprīlis.

Astrologs Ivo Puriņš ar lekciju "Lielvārdes josta".

Ārste, latviešu tautas tērpu pētniece un darinātāja Ingrīda Kaže.

Lekcija "Mūsdienu biopolitika. Mūsdienu indivīds un politikas tehnoloģijas".

LU Filozofijas un vēstures fakultātes profesors Igors Šuvajevs.

11.aprīlī  Astrologs Ivo Puriņš ar lekciju „Lielvārdes josta”.

„Ritmi, kurus veido Saules sistēmas objektu kustība atainojas arī cilvēciskajā plānā. Cilvēks pats to neapzinoties seko un pielāgojas kosmosa ritmiem, jo arī viņš ir sistēma. Sistēma ar savu individuālo laiku un realitāti. Bet viņš nevar būt absolūti autonoms un neatkarīgs, jo tāpat kā jebkura cita apakšsistēma, viņš darbojas augstākas sistēmas ietvaros. Galaktika diktē noteikumus Saules sistēmai, Saules sistēma – individualizētai apziņai, individualizēta apziņa – sava ķermeņa šūnām./I.Puriņš/

A.Pumpura muzejs ir uzaicināts ņemt dalību izstādot  Lielvārdes jostu kolekcijas eksponātus.

18.aprīlī ārste, latviešu tautas tērpu pētītāja un darinātāja Ingrīda Kaže uzstāsies ar priekšlasījumu ”Dažādu novadu tautas tērpi”, kurā demonstrēs pašdarinātos tautas tērpus un dalīsies gūtajās atziņās par to nēsāšanas tradīcijām, atsevišķo tērpa detaļu sadzīvisko un simbolisko nozīmi.

25.aprīlī LU filozofijas un vēstures fakultātes profesors Igors Šuvajevs ar lekciju „Mūsdienu biopolitika. Mūsdienu indivīds un politikas tehnoloģijas”.

„Lai sadzīvotu sabiedrībā, cilvēki apzināti un neapzināti veic dažādas manipulācijas ar sevi un citiem. Savulaik veidojās disciplinārā sabiedrība, kurā svarīgi bija uzraudzīt un disciplinēt citus. Pašlaik pastāv pašuzraudzīšanas sabiedrība, kuras paraugs ir koncentrācijas nometne. Ar to ir tik ļoti sarasts, ka to pat nemana. Turklāt šādā dzīvesvedumā aizvien vairāk ievērpjas kriminālās pasaules elementi.

Proti, mēģināšu parādīt, kā koncentrācijas nometne darbojas ikdienā.”

/I. Šuvajevs. Par gaidāmo lekciju/

2010. marts.

7.martā fiziķis un filosofs, Latvijas Antroposofijas biedrības Rietumu Ezoterijas skolas un Sokrāta tautskolas lektors Dainis Ozoliņš ar turpinājumu lekciju ciklam „Bailes, dusmas un šaubas. Ko darīt?”

14.martā LU Ekonomikas un vadības fakultātes Publiskās pārvaldes katedras lektors Aivars Kalniņš lekcijā „Kā spriest par nākotni. Kā veidot to” pieskarsies ļoti būtiskam dzīves aspektam. Tēmu loks – „Iespējamās, ticamākā un vēlamākās nākamības. Centieni nākotni pareģot, paredzēt, veidot vadot un radot. Iztēles un jaunrades loma nākotnes veidošanā. Vīzijas, rīcība, politika. No iespēju apzināšanās un kopīgas izvērtēšanas – uz apņēmību rīkoties.”/A.Kalniņš/

21. martā  mūsu viesis būs Dailes Teātra aktrise, astroloģe un numeroloģe Akvelīna Līvmane ar lekciju „Cilvēks skaitļu pasaulē. Maģiskie skaitļi”. Mazliet rakstīsim un rēķināsim, paraudzīsimies uz skaitļiem kā īpašām zīmēm, kuras spēj sniegt daudzas atbildes, ja vien protam tām pareizi pajautāt.

28.martā floriste Indra Jaundaldere, Lielās Balvas ieguvēja starptautiskā konkursā „Ziemas pušķis” Viļņā vadīs radošo darbnīcu „Lieldienas”. Vietu skaits ierobežots . Iepriekšpieteikšanās pa mob.t. 26742568.



Aivara Kalniņa lekcija "Kā spriest par nākotni. kā veidot to."

                                    

                         

LU Ekonomikas un vadības fakultātes Publiskās pārvaldes katedras lektors Aivars Kalniņš.

                                         

Dailes teātra aktrise, astroloģe un numeroloģe Akvelīna Līvmane.

                                       

Floriste Indra Jaundaldere.

                                  

Lieldienu veltes.

Darbs radošajā darbnīcā.

                                                   

2010. februāris.

7. februārī tekstilmāksliniece Baiba Vaivare caur savu skatu prizmu mūs ievedīs vilinošā, eksotiskā un ļoti intriģējošā pasaulē ar stāstījumu „Mana Āfrika”. Ilustrācijām bagāta lekcija par galvenokārt Dienvidāfriku, līdzīgo un atšķirīgo mūsu kultūrās. ”Par Āfriku nesaku „atnācu, ieraudzīju, iemīlēju”: jau gadus desmit pētu Āfrikas tekstilu( patiesībā visas pasaules tradicionālo tekstilu) Līdz šim vairāk grāmatās, muzejos un privātkolekcijās. Pirms diviem gadiem, kad pirmo reizi biju DĀR, šo fantastisko bagātību ieraudzīju klātienē. Bet daba? Tai komentāru nevajag.”/ B. Vaivare anotācijā par 2004.g. izstādi „Vienā laika joslā” galerijā Bastejs /

14.februārī  Vīru kopas „Vilki” dalībnieks un senlatviešu dzīves ziņas pētnieks Jānis Kušķis ar stāstījumu „Senlatviešu karavīra dzīve”.

Vīru kopas „Vilki „( vadītājs E.Lipors) sastāvā pašreiz ir 9 vīri. Katrs no tiem pieprot kādu no senajiem arodiem – apstrādā koku, gatavo senos mūzikas instrumentus, kaļ 10-13.gs rotas, šuj tērpus. Viss tiek darināts pētot arheoloģiskajos izrakumos Latvijā atrastos artefaktus. „Vilki” koncertos Latvijā un ārzemēs snieguši vairāk kā 450 koncertu. Ierakstīti 8 mūzikas diski. 2007.gadā saņemta Lielā folkloras gada balva.

  Tiek demonstrēti arī seno karavīru rituāli, sniegti koncertlekciju cikli skolās un sadarbībā ar folkloras kopu „Vilcenes” mācītas senās rotaļas un dejas.

21. februārī  Latvijas Republikas prezidente (19999-2007), Monreālas Universitātes emeritētā profesore, Pasaules Sieviešu Līderu padomes locekle, Eiropas Savienības nākotnes (2020-2030) Pārdomu grupas viceprezidente, eksperimentālās psiholoģijas doktore, zinātniece, rakstniece un latviešu tautas dziesmu pētniece Vaira Vīķe-Freiberga . Tikšanās reizē- „Saruna par Latviju un Latvijas tautu”

Tekstilmāksliniece Baiba Vaivare.

Tekstilmākslinieces Baibas Vaivares lekcijā "Mana Āfrika".

Dienvidāfrikas suvenīri.

....un rotas latviešu meitenei.

Vīru kopas "Vilki " dalībnieks un senlatviešu dzīves ziņas pētnieks Jānis Kušķis (centrā).



Senlatviešu rīki.



Informātikas doktors Imants Freibergs un psiholoģijas doktore, Latvijas Republikas prezidente (1999-2007) Vaira Vīķe-Freiberga.

Tikšanās "Saruna par Latviju un latviešu tautu".

28.februārī  noslēpumainā virtuālā ceļojumā pa eksotiskām zemēm mūs aicinās Kaspars Celmiņš, kvalificēts krāčūdens airētājs, viens no vikingu laivas „Lāčplēsis” idejas autoriem un TV raidījuma „Ceļā ar kameru. Melns. Sarkans. Zelts. 4 vīri Ugandā” dalībnieks.