trešdiena, 2010. gada 24. novembris

2010. decembris.

 Katru svētdienu no 15.00 līdz 17.00 Kultūras namā „Lielvārde” viesojas ievērojami Latvijas cilvēki, lai dalītos ar ikvienu savās zināšanās, pieredzē un sirds siltumā.
5. decembrī
 LU Fizikas un matemātikas fakultātes profesors, habilitētais matemātikas doktors, akadēmiķis Andris Buiķis uzstāsies ar lekciju „Sirds apziņa un zinātne”.
 Profesoru Andri Buiķi var uzskatīt par zinātnes filosofu, jo viņš savos teorētiskajos un eksperimentālajos pētījumos neatlaidīgi apkopo pierādījumus par zinātnes saistību ar garīgumu. Būdams matemātiķis, matemātiskās modelēšanas speciālists, viņš meklē inovatīvus risinājumus energoefektivitātes un citos dabas resursu taupīšanas jautājumos. Neskatoties uz milzīgo pretestību no atsevišķu zinātnieku puses, kas Andra idejas uzskata par nereālām, Andris ir spējis saglabāt ticību sava darba nepieciešamībai un ieguvis atzinību gan Latvijā, gan ārvalstīs (ASV, Anglijā, Francijā, Grieķijā, Indijā, Japānā, Ķīnā, Vācijā utt.).
12. decembrī
 Diplomēta rokdarbniece, vairāku grāmatu un žurnālu rakstu autore Sanita Nikitenko piedāvās īstenot oriģinālas idejas radošajā darbnīcā „Ziemassvētku dāvanas un rotājumi”.
 Interesentus lūdzam iepriekš pieteikties, lai saņemtu sīkāku informāciju par nepieciešamajiem materiāliem. Tālrunis uzziņām: 26742568
 
19. decembrī
 „Gaismas Dārzā” valdīs Ziemassvētku noskaņas. Pie mums viesosies Jumpravas folkloras draugu kopa „Liepu laipa” ( kopas vadītāja  Vita Talla ) ar īpaši Saulgriežiem veltītu koncertprogrammu. Sagaidīsim svētkus kopā, ar smaržīgām piparkūkām, skanīgām dziesmām, sirsnīgiem vārdiem un gaišām domām!   

Tautas tradīciju un folkloras kopa ( vadītāja  Ieva Kušķe ) pulcējas trešdienās.
Apgūstam latviešu tautas dzīvesziņu, dziesmas , svētku un godu tradīcijas, vakarējam. Gaidīts ir ikviens. Vakarēšanas 1., 8, 15. decembrī, 18.30. Bluķa vakars 21. decembrī, 19.00. 
Radīsim Gaismu Kopā.
Ieeja - ziedojums.

"Gaismas Dārza Darbnīca".

 Klūdziņu pīšana . Amatu māca daiļamata meistare Rasma Kazimirova. Nodarbības - 2x mēnesī, svētdienu rītos. (Tālrunis uzziņām :26742568)

Lekciju lasa akadēmiķis, LU Fizikas un matemātikas fakultātes profesors Andris Buiķis.
Saruna pēc lekcijas "Sirds apziņa un zinātne".



Ziemassvētku radošo darbnīcu vada diplomēta rokdarbniece Sanita Nikitenko ( centrā).

Darbs rokdarbu darbnīcā.

Dziesmas, rotaļas un saulgriežu ticējumus māca Jumpravas folkloras draugu kopa "Liepu laipa". Vadītāja Vita Talla spēlē koklīti.


Zīlēšana Saulgriežu laikā. Kurš būs īstais precinieks?

Lielvārdes Tautas tradīciju un folkloras kopas vakarēšana. Vadītāja Ieva Kušķe ( otrā no kreisās).




Bluķa vakars.
Plēsiet skalus, kuriet guni,
Laidiet Dievu istabā.

Met ,Dieviņi , zelta krusu
Pār šo visu istabiņu.

Lai paēda, kas needis,
Lai padzēra, kas nedzēris.

Tupi, lāci , tupi, lāci!
Saimeniece aizmaksās;
Pieci šķiņķi kaķa gaļas,
Trīs kukuļi grūstas maiz's.

Bluķa māte bluķi vilka
Pašā Bluķa vakarā.
Ja vilks bluķi trīs reizītes,
Nenāks mošķi šaizemē.

Kādu dziesmu dziedāsimi
Pašā Bluķa vakarā -
No ošiemi, no kļaviemi,
No zaļiemi ozoliem.



"Gaismas Dārza" Darbnīca.

Klūdziņu pīšanas darbnīca. Amatu māca daiļamata meistare Rasma Kazimirova.

trešdiena, 2010. gada 17. novembris

2010. novembris.


 7.novembrī  
 Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes priekšsēdētājs, vēstures doktors Ainārs Lerhis  ar lekciju  "Latvijas vēsturiskā mantojuma izpausmes mūsdienās - no kurienes nākam un kādi esam?”„Visai daudziem procesiem un notikumiem, kas norisinās mūsdienu Latvijā, ir aizsākumi un cēloņi pagātnē. Parunāsim par to, kādi vēsturiski notikumi ir veidojuši mūsu nācijas kolektīvo vai individuālo vēsturisko apziņu. Cik lielā mērā pagātnes mantojums ietekmē mūsu sabiedrības situāciju un rīcību šodien. Kādas vēstures mācības esam un kādas - neesam guvuši. Kādam vēstures mantojumam spējam un kādam - joprojām nespējam tikt pāri. Vārdu sakot - skatījums ne no sociālpsihologa, bet vēsturnieka skatu punkta.”/A. Lerhis/

14.novembrī
LU  Ķīmijas fakultātes asociētais profesors Andris Actiņš. Lekcijas tēma –„Ķīmija taisnīguma sardzē”.
„Lekcijā klausītāji tiks iepazīstināti ar ķīmijas iespējām tiesu ekspertīžu jomā.
Kopīgi noskaidrosim, kāpēc katram būtu jāzina ekspertu loma un iespējas kriminālprocesā. Noskaidrosim, kā izvairīties no biežāk sastopamajiem krimināliem pāri nodarījumiem./A. Actiņš/

21.novembrī
LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docente Vija Hodireva. Lekcijas tēma - „Kas kopīgs vulkāniem Islandē, Japānā un Latvijā?”
  „Vulkānu darbība mūsdienās ir tik aktīva, ka ietekmē ikviena cilvēka dzīvi uz Zemeslodes. Tikai tad esam īsti droši, ja saprotam, vai šī skaistā un varenā dabas parādība ir prognozējama, vai tā var atkārtoties, vai arī mums vienkārši nav par to jāsatraucas. Cilvēka izziņa šodien ir plaša un raugoties dabas likumsakarībās jūtam sevī optimismu.”/ V. Hodireva/

 28.novembrī   
Sertificēts rīkstnieks – zintnieks un dziednieks, Latvijas rīkstnieku – zintnieku brālības Valdes priekšsēdētājs Totis Jānis Neibergs ar sarunu „Jaunākais rīkstniecībā un Dievišķā matērija”. Tiks apskatīta sistēma kā atklāt āderi lietojot svārstu, rāmīti, rīkstīti, rīvi un šīs sistēmas jaunie aspekti. Rīkstnieks aicina klausītājus ņemt līdzi savus instrumentus ( vienkāršākais varētu būt diegā iekārts gredzens), lai varētu „izmēģināt roku”. Saruna skars arī avotu veidus. Atsevišķa tēma –„ Kas ir Dievišķā matērija un kā to pielietot.”.


Pirmā tikšanās ar folkloras un tautas tradīciju kopas vadītāju folkloristi Ievu Kušķi paredzēta otrdien, 23.novembrī 18.30. Vakarēšanās apgūsim latvisko dzīvesziņu, tradīcijas, dziesmas, mīklas, rotaļas. Kopīgi svinēsim svētkus. Latviskā dzīvesziņa ir palīdzējusi latviešiem izdzīvot cauri visiem laikiem. Aicināts ir ikviens.

Ieeja – ziedojums.


APPC valdes priekšsēdētājs, vētures doktors Ainārs Lerhis.


Sarunas pēc lekcijas.


LU Ķīmijas fakultātes asociētais profesors  Andris Actiņš.


Rit lekcija "Ķīmija taisnīguma sardzē".


LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docente Vija Hodireva ( pirmā no kreisās).


Lekcija "Jaunākais rīkstniecībā un Dievišķā matērija".


Latvijas rīkstnieku - zintnieku brālības valdes priekšsēdētājs Totis Jānis Neibergs.


2010. maijs.

9.maijā LU Vēstures un filozofijas fakultātes docente Solveiga Krūmiņa-Koņkova ar lekciju „Netradicionālā reliģiozitāte mūsdienu Latvijā”.
„Sniegšu ieskatu reliģiskajā situācijā Latvijā kopš 1990-tiem, raksturošu dažādu Latvijā jau nostiprinājušos reliģiju kopējās attīstības tendences, kā arī tuvāk aplūkosim aktīvākās netradicionālās reliģijas un garīgās kustības.”/S. Krūmiņa-Koņkova/
Lektore piedāvā arī Filosofijas institūtā izdoto grāmatu galdu, kurā interesentiem būs iespēja iegādāties gan jaunākās, gan arī iepriekšējos gados FSI izdotās grāmatas un periodikas izdevumus: almanahu „Filosofija” un „Reliģiski- filozofiskos rakstus”.

16.maijā LU docente , asociētā profesore Agnese Haijima ar saistošu, ilustrētu, stāstījumu „Tradicionālā un mūsdienu Japāna”. Agnese Haijima 11.gadus pavadījusi Japānā, specializējusies Ķīnas un Japānas mākslā. Līdztekus darbam LU vada Eksperimentālo japāņu valodas un kultūras pulciņu Rīgas Skolēnu pilī.

30.maijā  LU Filoloģijas fakultātes dekāne, profesore Janīna Kursīte-Pakule ar lekciju „Par latviešu valodu”. Savā darbā „Neakadēmiskā latviešu valodas Vārdnīca jeb novadu Vārdene” profesore Janīna Kursīte blakus plaši lietotiem un aizmirstiem vārdiem liek arī jaunvārdus, tādejādi apliecinot latviešu valodas dzīvīgumu un attīstības spēju.
LU Vēstures un filozofijas fakultātes docente Solveiga Krūmiņa-Koņkova.

Grāmatu galds.

LU docente, asociētā profesore Agnese Haijima.

LU Filoloģijas fakultātes dekāne, profesore Janīna Kursīte-Pakule.

2010. aprīlis.

Astrologs Ivo Puriņš ar lekciju "Lielvārdes josta".


Ārste, latviešu tautas tērpu pētniece un darinātāja Ingrīda Kaže.


Lekcija "Mūsdienu biopolitika. Mūsdienu indivīds un politikas tehnoloģijas".

LU Filozofijas un vēstures fakultātes profesors Igors Šuvajevs.

11.aprīlī  Astrologs Ivo Puriņš ar lekciju „Lielvārdes josta”.
„Ritmi, kurus veido Saules sistēmas objektu kustība atainojas arī cilvēciskajā plānā. Cilvēks pats to neapzinoties seko un pielāgojas kosmosa ritmiem, jo arī viņš ir sistēma. Sistēma ar savu individuālo laiku un realitāti. Bet viņš nevar būt absolūti autonoms un neatkarīgs, jo tāpat kā jebkura cita apakšsistēma, viņš darbojas augstākas sistēmas ietvaros. Galaktika diktē noteikumus Saules sistēmai, Saules sistēma – individualizētai apziņai, individualizēta apziņa – sava ķermeņa šūnām./I.Puriņš/
A.Pumpura muzejs ir uzaicināts ņemt dalību izstādot  Lielvārdes jostu kolekcijas eksponātus.

18.aprīlī ārste, latviešu tautas tērpu pētītāja un darinātāja Ingrīda Kaže uzstāsies ar priekšlasījumu ”Dažādu novadu tautas tērpi”, kurā demonstrēs pašdarinātos tautas tērpus un dalīsies gūtajās atziņās par to nēsāšanas tradīcijām, atsevišķo tērpa detaļu sadzīvisko un simbolisko nozīmi.

25.aprīlī LU filozofijas un vēstures fakultātes profesors Igors Šuvajevs ar lekciju „Mūsdienu biopolitika. Mūsdienu indivīds un politikas tehnoloģijas”.
„Lai sadzīvotu sabiedrībā, cilvēki apzināti un neapzināti veic dažādas manipulācijas ar sevi un citiem. Savulaik veidojās disciplinārā sabiedrība, kurā svarīgi bija uzraudzīt un disciplinēt citus. Pašlaik pastāv pašuzraudzīšanas sabiedrība, kuras paraugs ir koncentrācijas nometne. Ar to ir tik ļoti sarasts, ka to pat nemana. Turklāt šādā dzīvesvedumā aizvien vairāk ievērpjas kriminālās pasaules elementi.
Proti, mēģināšu parādīt, kā koncentrācijas nometne darbojas ikdienā.”
/I. Šuvajevs. Par gaidāmo lekciju/



2010. marts.


7.martā fiziķis un filosofs, Latvijas Antroposofijas biedrības Rietumu Ezoterijas skolas un Sokrāta tautskolas lektors Dainis Ozoliņš ar turpinājumu lekciju ciklam „Bailes, dusmas un šaubas. Ko darīt?”

14.martā LU Ekonomikas un vadības fakultātes Publiskās pārvaldes katedras lektors Aivars Kalniņš lekcijā „Kā spriest par nākotni. Kā veidot to” pieskarsies ļoti būtiskam dzīves aspektam. Tēmu loks – „Iespējamās, ticamākā un vēlamākās nākamības. Centieni nākotni pareģot, paredzēt, veidot vadot un radot. Iztēles un jaunrades loma nākotnes veidošanā. Vīzijas, rīcība, politika. No iespēju apzināšanās un kopīgas izvērtēšanas – uz apņēmību rīkoties.”/A.Kalniņš/

21. martā  mūsu viesis būs Dailes Teātra aktrise, astroloģe un numeroloģe Akvelīna Līvmane ar lekciju „Cilvēks skaitļu pasaulē. Maģiskie skaitļi”. Mazliet rakstīsim un rēķināsim, paraudzīsimies uz skaitļiem kā īpašām zīmēm, kuras spēj sniegt daudzas atbildes, ja vien protam tām pareizi pajautāt.

28.martā floriste Indra Jaundaldere, Lielās Balvas ieguvēja starptautiskā konkursā „Ziemas pušķis” Viļņā vadīs radošo darbnīcu „Lieldienas”. Vietu skaits ierobežots . Iepriekšpieteikšanās pa mob.t. 26742568.

Aivara Kalniņa lekcija "Kā spriest par nākotni. kā veidot to."
                                    
                         
LU Ekonomikas un vadības fakultātes Publiskās pārvaldes katedras lektors Aivars Kalniņš.
                                         
Dailes teātra aktrise, astroloģe un numeroloģe Akvelīna Līvmane.
                                       
Floriste Indra Jaundaldere.
                                  

Lieldienu veltes.
Darbs radošajā darbnīcā.
                                                   

2010. februāris.

7. februārī tekstilmāksliniece Baiba Vaivare caur savu skatu prizmu mūs ievedīs vilinošā, eksotiskā un ļoti intriģējošā pasaulē ar stāstījumu „Mana Āfrika”. Ilustrācijām bagāta lekcija par galvenokārt Dienvidāfriku, līdzīgo un atšķirīgo mūsu kultūrās. ”Par Āfriku nesaku „atnācu, ieraudzīju, iemīlēju”: jau gadus desmit pētu Āfrikas tekstilu( patiesībā visas pasaules tradicionālo tekstilu) Līdz šim vairāk grāmatās, muzejos un privātkolekcijās. Pirms diviem gadiem, kad pirmo reizi biju DĀR, šo fantastisko bagātību ieraudzīju klātienē. Bet daba? Tai komentāru nevajag.”/ B. Vaivare anotācijā par 2004.g. izstādi „Vienā laika joslā” galerijā Bastejs /

14.februārī  Vīru kopas „Vilki” dalībnieks un senlatviešu dzīves ziņas pētnieks Jānis Kušķis ar stāstījumu „Senlatviešu karavīra dzīve”.
Vīru kopas „Vilki „( vadītājs E.Lipors) sastāvā pašreiz ir 9 vīri. Katrs no tiem pieprot kādu no senajiem arodiem – apstrādā koku, gatavo senos mūzikas instrumentus, kaļ 10-13.gs rotas, šuj tērpus. Viss tiek darināts pētot arheoloģiskajos izrakumos Latvijā atrastos artefaktus. „Vilki” koncertos Latvijā un ārzemēs snieguši vairāk kā 450 koncertu. Ierakstīti 8 mūzikas diski. 2007.gadā saņemta Lielā folkloras gada balva.
  Tiek demonstrēti arī seno karavīru rituāli, sniegti koncertlekciju cikli skolās un sadarbībā ar folkloras kopu „Vilcenes” mācītas senās rotaļas un dejas.

21. februārī  Latvijas Republikas prezidente (19999-2007), Monreālas Universitātes emeritētā profesore, Pasaules Sieviešu Līderu padomes locekle, Eiropas Savienības nākotnes (2020-2030) Pārdomu grupas viceprezidente, eksperimentālās psiholoģijas doktore, zinātniece, rakstniece un latviešu tautas dziesmu pētniece Vaira Vīķe-Freiberga . Tikšanās reizē- „Saruna par Latviju un Latvijas tautu”

Tekstilmāksliniece Baiba Vaivare.

Tekstilmākslinieces Baibas Vaivares lekcijā "Mana Āfrika".

Dienvidāfrikas suvenīri.

....un rotas latviešu meitenei.

Vīru kopas "Vilki " dalībnieks un senlatviešu dzīves ziņas pētnieks Jānis Kušķis (centrā).


Senlatviešu rīki.

Informātikas doktors Imants Freibergs un psiholoģijas doktore, Latvijas Republikas prezidente (1999-2007) Vaira Vīķe-Freiberga.

Tikšanās "Saruna par Latviju un latviešu tautu".

28.februārī  noslēpumainā virtuālā ceļojumā pa eksotiskām zemēm mūs aicinās Kaspars Celmiņš, kvalificēts krāčūdens airētājs, viens no vikingu laivas „Lāčplēsis” idejas autoriem un TV raidījuma „Ceļā ar kameru. Melns. Sarkans. Zelts. 4 vīri Ugandā” dalībnieks.

otrdiena, 2010. gada 16. novembris

2010. janvāris.

10. janvārī  fiziķis, filozofs , antroposofs, Valdorfa pedagogs un Sokrāta Tautskolas lektors Dainis Ozoliņš  runās par tēmu „ Dusmas, šaubas, bailes. Ko darīt?” „Psihiskā enerģija zūd, ja trūkst līdzsvara, miera, atturības un pašsavaldīšanās, ja nav savaldīta mēle. Daudziem cilvēkiem būtu jāapdomā ,ko atļaujas  sacīt. Jāsaprot, ka tas, kas runā, ir atbildīgs par katru izteikto vārdu savā un Izplatījuma priekšā..... Psihiskās enerģijas noplūdi rada arī dusmas, bailes un šaubas. Atlaidiet tās! Jūs esat apguvuši mācību un tagad ar pateicību dodiet savām bailēm, dusmām un šaubām brīvību. Esiet pateicīgi par iespēju mācīties. Bet bailes un dusmas var uzskatīt par tumsas vārtiem.”/ D. Ozoliņš /

17. janvārī filoloģijas zinātņu doktors, tulkotājs, poliglots, dzejnieks un leģendāra personība Valdis Bisenieks ar lekciju „Par kādu salīdzinošās valodniecības aspektu”. Stāstījums skars latviešu valodā īpatnības un saiknes , kas atklājas vienīgi uzlūkojot to citu valodu kopā. Meistars tulko no sanskrita, vācu, franču, itāļu un aramiešu valodām. Viņa  izcilākie atdzejojumi ir Dantes Aligjēri „Dievišķā komēdija”, J.V. Gētes „Fausts”, senindiešu Svētā dziesma „Bhavadagīta”. Pašreiz norit darbs pie Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna „Mērnieku laiki” tulkojuma vācu valodā.
Cietvielu fizikas institūta direktors A. Šteinbergs par Valdi Bisenieku saka- „Viņš ir tagadnes Latvijas Rainis. Jo viņš vienīgais var paveikt to , kas līdzinās Raiņa veikumam.” Savukārt kolēģis A. Šablovskis raksturo izcili trāpīgi – „ Pasaulei ir vajadzīgi pozitīvi lādēti ģēniji. Lai noturētos dzīvības ceļa rāmjos.”
24. janvārī  viesosies ilgi gaidītā LU filozofijas profesore Maija Kūle, kuras priekšlasījums novembra nogalē izpalika lektores slimības dēļ. Tēma joprojām tā pati – „Latvija mūsdienu pasaulē” „ Politiskās sfēras ekspansiju pār cilvēka dzīvi var raksturot kā politismu. Tā ir sava veida ilūzijas radīšana ,ka ar varas līdzekļiem var risināt visu, pat cilvēka eksistenciālās problēmas......Pie varas ir nevis tie, kuri skaidrāk ir ieraudzījuši konfliktus ,pretrunas un to risinājumus, bet gan tie, kas savāc sev lielāko elektorātu..... Politismam ir raksturīgs karš pret tiem, kuri nepiedalās politiskajā procesā, neatnes savu balsi uz vēlēšanu kasti, t.i., kas savā būtībā ir apolitiski. Nodarbojoties ar kaunināšanu, iebaidīšanu ar nevēlamu partiju uzvarām, valsts okupāciju un visādām citādām briesmām, aktīvist mēģina nostiprināt pārliecību, ka viss ir politizēts un tā tam jābūt.”/ M. Kūle „Eirodzīve.Formas. Principi. Izjūtas”/

31.janvārī netradicionālās ārstēšanas speciāliste Inese Ziņģīte sniegs ieskatu un padomus „Kā būt veselam un stipram paša spēkiem”. Vietu skaits ierobežots. Iepriekšpieteikšanās . Mob. telef. 26742568

LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesore, filozofe Maija Kūle.

Maija Kūle. "Eirodzīve".

Filoloģijas zinātņu doktors, tulkotājs, poliglots, dzejnieks Valdis Bisenieks (priekšplānā).

Padomus sniedz netradicionālās ārstēšanas speciāliste Inese Ziņģīte.

Lekcijas "Kā būt veselam un stipram paša spēkiem" nobeiguma akords.

2009.decembris.

6.decembrī  Sokrāta Tautskolas un Latvijas Antroposofiskās biedrības Rietumu Ezotērikas skolas lektors, fiziķis un filosofs Dainis Ozoliņš ar lekciju „Laiks”.        „Mēs uztveram apkārtējo pasauli ar savām piecām maņām. Uztveres sajūtas mēģinām interpretēt un veidot gudras hipotēzes, kuras apstiprinās. Tad uzskatām tās par pierādītu teoriju. Paiet kāds laiks un rodas novērojumi, kas ir pretrunā ar vispārpieņemto, ” – raksta Dainis Ozoliņš. Bet kā tad ir ar pašu Laiku? Vai tiešām mēs zinām par to visu?  Meklēsim atbildes lektora teiktajā.

13. decembrī  tekstilmāksliniece  Baiba Vaivare piedāvās neparastas idejas un praktiskus padomus radošajā darbnīcā „Oriģinālu Ziemassvētku dāvanu izgatavošana un noformēšana”
„ ...process ir aizraujošs – gluži kā piedzīvojumu romāns. Tas paņem savā varā ikvienu, kam tīk notikumu attīstība: gan maiga, gan dinamiska.” / B. Vaivare /
Interesentus lūdzam iepriekš pieteikties, lai saņemtu informāciju par līdzi ņemamajiem materiāliem. Tālrunis uzziņām : 26742568

20. decembrī  Dailes teātra aktrise, astroloģe un numeroloģe Akvelīna Līvmane ar lekciju „Mācāmies palīdzēt sev pašiem”.
„ Ja tu man kaut nedaudz tici, es tev atklāšu savas visapslēptākās jūtas: pret visu, kas man šķiet naidīgs vai nepanesams, es attiecos tā: Dievam es nepakļaujos, bet piekrītu Viņam un sekoju ne jau aiz nepieciešamības, bet gan no visas sirds. Lai kas ar mani notiktu, neko nepieņemšu ar bēdīgu vai ļaunu sejas izteiksmi. Nav tāda nodokļa, ko es maksātu pret savu gribu. Bet viss par ko mēs vaidam un šausmināmies, ir tikai nodoklis par dzīvi.” / no L. Brīdakas un A. Līvmanes grāmatas „Zem sargeņģeļa spārna”/

27. decembrī  „Gaismas Dārzs” svin Ziemassvētkus. Mūsu ciemiņš būs folkloras un tautas tradīciju pētniece, mūziķe un Sokrāta Tautskolas lektore  Solvita Lodiņa ar lekciju „Ziemassvētki”.
„Lai atnāk vakars. Vakarā es sapratīšu, kādēļ bija vērts šodienu dzīvot” – teic Solvita Lodiņa.
Lai mums visiem ir prieks par savām nodzīvotajām dienām. Piepildīsim tās ar sirsnīgiem un gudriem, vārdiem , gaišām domām un labiem darbiem.


Fiziķis un filozofs, Sokrata Tautskolas un Rietumu Ezotērikas skolas lektors Dainis Ozoliņš.

Tekstilmāksliniece Baiba Vaivare ( pirmā no kreisās) vada radošo darbnīcu.

Radošā darbnīca "Oriģinālu Ziemassvētku dāvanu izgatavošana un noformēšana"


Dailes teātra aktrise, astroloģe un numeroloģe Akvelīna Līvmane.


Folkloras un tautas tradīciju pētniece, muziķe, Sokrāta Tautskolas lektore Solvita Lodiņa.


Ziemassvētku noskaņas Gaismas dārzā
... sākās ar siltu un sirsnīgu uzņemšanu un kūpošām smaržīgas tējas tasītēm mūsu rokās. Ar Uguns Gaismu un Siltumu sveču liesmās galda vidū, ap kuŗu omulīgi bijām sasēduši. Ar pirmajiem biklajiem iepazīšanās vārdiem un maigiem iespaidiem par to, kas ir Gaismas Dārzs – mirdzums ap debess spīdekļiem, ko daudzi zin par dārziņu vai gaismas dārzu dēvējam.
Zaiga, kuŗai pašai vārds kā gaisma, pauda domu, ka Gaismas dārzs ir tie atsaucīgie klausītāju, kuŗi pulcējas klausīties tos gara spīdekļus, kas še nāk savus pieredzes stāstus stāstīt un zināšanu kamolus ritināt, dziesmas skandēt un senos mītus par dzīviem atkal darīt.
Un kas tad patiesi Gaismas dārzs ir še uz Zemes?
Mēs jau zinām to līdzības principu, ko Hermejs Trismegists savulaik paudis – kā augšā, tā arī apakšā un kas latvju Dainā pausts tik daiļi:
Cik gaisā spožu zvaigžņu,
Zemē sīku akmentiņu...
Un izrādās, ka Gaismas dārzs uz Zemes, Latvijā plaukst Lielvārdē, daudzu teiku un leģendu, savādu stāstu un notikumu cauraustā novadā. Vārds Lielvārde vien dara lielvārdiešus lepnus. Un nu jau ne tikai senās pagātnes veikumā Lielvārdes dzīvība apliecinās – Lielvārdes jostās ieaustās gaismas un dzīvības stāsts turpinās Lielvārdē atkal. Jo to zin katrs, ka Lielvārdes jostas stāsts ne tikai par Visumu tālo un latvju tautu seno, bet arī stāsts par ikkatru no mums un arī par to, kā mēs katrs savu dzīves un dzīvības pavedienu apzināmies un vijam Latvijas/Pasaules jostā/audumā. Un Lielvārdē ir ļaudis, kas apzinās.
2009.gada rudenī šeit dibināta Zinību biedrība Gaismas dārzs. Tas nosaukums tā vien aicina dzejot un starot, un mirdzēt. Un kopš novembrā še, mistēriju pārpildītajos koku ielokos slēptajā namā, Lielvārdes kultūras namā, ir sācis kuplot, starot un droši vien arī dzīvības zaļumā zaļot, Gaismas Dārzs. Tā galvenās kopējas lielvārdietes, radošas, smalkas un mākslinieciskas būtnes, Sandra Sabīne Jaundaldere un Irēna Arāja. Jāpiesauc arī sirsnīgais un labvēlīgais atbalsts no Lielvārdes Kultūras nama, kur dārzam ļauts kuplot, jo katram dārzam jau vajag vietu. Stabils pamats atspērienam vai pirmajam dzīvības elpojumam nācis no Lielvārdes Attīstības fonda.
 
Un nu par to vakaru Ziemassvētku noskaņās, kam palīdzēja uzburties Solvita Lodiņa – kokles un balsis skandēdama, dainu atklāsmēs dalīdamās.
Vēl mirkli pirms sākuma Saule grasīdamās rietēt iespīdināja spožus starus mums sejās, pavērās mākoņu mala pašās debesu pamalē un sūtīja mums sveicienu, saulainu atgādinājumu par to, ka Saule jau vesta – ceļš kalnup sācies.
 
Solvitas Ziemassvētku dziesmu stāsts ir savijies ar viņas tradicionālajiem dziļajiem pētījumiem par Dainu zīmju valodu un tā atspulgu mazajā Visumā – mūsu augumā, tā redzamajos un neredzamajos laukos.
Kādam Solvitas – Saules Dzīves stāsts ir kās jauns un šķietami nezināms, citiem – piemirsts zināmais. Ikkatrs klātesošais ir aicināts līdzi dziedāt, līdzi just un līdzi domāt.
Un tikšanās vieliskais vainagojums – iespēja iegādāties Solvitas jauno Ziemassvētku dziesmu tvartu, kas viņas pašas ierakstu studijā Māravoti tapis ar vēlējumu Latviskus Ziemassvētkus!
 
Tad nu vēlmes un vēlējumi: Lai mums visiem latviski Ziemassvētki, Meteņi, Lielā diena, Ūsiņi... , Krustabas... un citi gada rites un ģimenes godi.
Lai Solvitas jaunajam mūzikas tvarta izdodas atrast klausītājus, kuŗi pēc tā ilgojas (jau tagad zinu, ka tādi ir). Un Solvitai lai iedvesmas un visa kā cita laba pietiek arī nākamo svētku ierakstiem. Lai Laima vada pa labvēlīgiem ceļiem un labu ļaužu pulkā arvien!
Lai Gaismas dārzs Lielvārdē plaukst, zeļ un staro!
Lai Gaismas bagāts Jaunais gads it visiem mums!
Lai Gaismas dārzi, gaismas saliņas ik mirklī uzplaukst it visur Latvijā!
Lai tālo novadu ļaudīm pietiek spēka, iedvesmas un labu ļaužu pulks visapkārt!
Lai Dieva padoms vienmēr klātesošs un sadzirdēts!
Lai Laima vada! Lai Pērkons sargā!
 

Gunta Saule