 |
| Muzicē Jānis Kušķis ( "Brīvie danču muzikanti") 13.11.2015. |
Deja rodas no prieka. Mūzika rodas no
prieka.
Ar kājām(i) bungas situ,
Ar mutīti stabulēju...
Pa
vienam katrs dejo kā jūt, lec kā atspole ,izvijas kā dzīpars, bet tikko sanākam
kopā jādomā par kopēju rakstu, vijumu, audumu. Varbūt varētu teikt , ka jau pāris
gadus meklējam stelles, liekam katru dzīpariņu vietā un aužam droši, lai koši.
Jā,
jā... pazīstam tautiskās dejas..., bet ne katram tās tīk , ne katram pa spēkam.
Kas vēl tautai atlicis? Tikai vecais zaļumballes valsītis vai jaunā lustīgā lēkāšana
...kā „Māku tā mauju„ stilā? Kas tad nu? „Tikai priekšautiņš? Maz, jaunkundz,
maz!” - Teiktu režisora Jāņa Streiča filmas „Velna kalpi„ varonis ģenerālis Svensons.
Un ja nu kāda smuka zviedru meiča vēl uzjautā kādas dejas tad Rīgā šoruden modē?
Un ne jau par priekšnesumu vērošanu būs runa, jo tie , kuri patiesi mīl deju ,
dejo paši. Protams, ka Rīgā ir viss un visa gana. Rīgas danču klubs svētdienās un
trešdienas vakaru danči Folkklubā „Ala”... un ja labi meklē... gan jau katrā
laikā var ko sagrabināt...
Bet
kas tad šajos laikos notiek mūspusē - starp Jumpravu un Ogri? Jumpravas
Kultūras namā dančus , pie izdevības, iespējams apgūt Folkloras kopas „Liepu
laipa”( vadītāja Vita Talla) vadībā. Ogres Kultūras centrā pastāvīgi darbojas Ogres
Danču klubs ( vadītājs Ainars Sviķis). Pateicoties Zinību biedrības „Gaismas
Dārzs” ierosmei atsevišķi pasākumi danču apguvē notikuši arī Lielvārdē. Beidzot
ar prieku var teikt , ka arī Ķegums iemirdzējies danču zvaigznājā.
Pirms
pāris gadiem dziesminiece, ģitārspēles skolotāja un Tomes folkloras kopas „Graudi”
vadītāja Dace Priedoliņa sapulcēja vienkopus „Brīvos Danču muzikantus” -
mūzikas skolotāju un Folkloras kopas „Graudi” dalībnieci Līgu Valaini, mākslinieku
un ģitārspēles virtuozu Eināru Kvili, bijušo Vīru kopas „Vilki” dalībnieku un
tautas dzīvesziņas pētnieku Jāni Kušķi, mākslinieci, dejotāju un Tautas
tradīciju kopas „Austras Koks” vadītāju Sandru Sabīni Jaundalderi.
Kādēļ „brīvos”?
Jo katrs muzicē brīvi un pēc paša brīvas gribas.
Kādēļ „danču”?
Lai spēlētu dančus.
Kādēļ
„muzikantus”?
Dejotājiem!
Bet
... kur ir dejotāji?
Sākumā
dejotāji bija tikai iztēlē. Labi noderēja pašu pieredze, aizvien noder dejas
skolotāja Ernesta Spīča „Mārtiņa deju grāmatas" 3 burtnīcas. Taču cilvēkam ar sapņiem vien nepietiek.
Braucām
meklēt uz Ogres Danču klubu, kur „Brīvajiem Danču muzikantiem” piepulcējās ģitārists
un dejotājs Egils Viškints. Spēlējām Lielajā Danču naktī Ģikšos. Bet šoruden
kopā ar biedrību „DORE V” un Ķeguma Dienas centra laipnu atbalstu tika aizsākta
Danču skola Ķegumā. Dančus māca Dace un Egils. Notikušas vairākas nodarbības.
Ar cerību uz turpinājumu veramies nākotnē.
Par Danču skolas ieceri
un tās iedzīvināšanu www.dore.lv raksta Līga Valaine.
Dejai
ir ļoti daudz izpausmes mūsdienu kultūras vidē, taču tradicionālā deja, jeb, tā
sauktie - danči (arī tautas deja, folkoras deja, etnodeja), rada prieku par
pašu dejas procesu. Vērojot horeogrāfiski iestudētās skatuves tautiskās
dejas, izjūtam māksliniecisku baudījumu, vienlaicīgi apjaušot, ka šis
dejot prieks nav lemts katram - jo tas ir pārāk sarežģīti, pārāk grūti
u.t.t. Ar dančiem ir citādi. Danči - neapdarinātas, etnogrāfiskās jeb
tradicionālās latviešu, lietuviešu, igauņu un citu kaimiņtautu dejas, kas
nākušas no 19. gs. vidus – 20. gs. sākuma, ir pieejami ikkatram un
ikvienam. Dančos otrajā plānā paliek nostieptie pirkstgali, līdz milimetram
precīzās līnijas gatvē, mākslīgais smaids, iestudētās un pārspīlētās skatuves
kustības... Svarīgs ir tikai pats klātesamības un piedalīšanās process, kā
rezultātā rodas prieks. Prieks par kopā būšanu, kustības prieks, enerģija, kas
rodas visiem kopā dejojot un pāriet no viena dejotāja pie nākamā caur smaidu,
caur acu skatu, caur roku satvērienu, caur kopā izdejotu soli. Tradicionālās
dejas pašos pamatos ir virzītas uz saskarsmi un komunikāciju kustībā. Pirms
simts un divsimts gadiem cilvēki sanāca kopā godos, gadskārtās, talkās, atpūtā
un vienkārši dejoja. Dejoja istabā, pagalmā, pļavā vai siena šķūnī - viens no otra
mācījās, dalījās, ja neatcerējās - izdomāja no jauna. Tā ir komunikācija bez
vārdiem - tikai ar kustību, saskarsmi, mūziku un ritmu.
"Danču skola", savā ziņā, ir projekts tiem,
kas baidās. Baidās, ka var neizdoties, baidās, ka nepratīs un nesapratīs. Tas
dos iespēju apgūt un iepazīt vieglākas un grūtākas tautas dejas katram
pieņemamā tempā. Mācīsimies kopā, ja kas neizdosies, apstāsimies, sapratīsim,
izrunāsim, lai kopā rastu prieku dejā. Savu vietu procesā atradīs arī
pieredzējušie dancotāji, daloties pieredzē un palīdzot sajust
maģisko danču dzirksti aizvien vairāk jauno dancotāju. Un atkal radīsies
prieks, par to, ka būs sasniegts cēls mērķis - iepazīstināt un aicināt apgūt
latviešu, lietuviešu, igauņu, baltkrievu un citu tautu tradicionālās dejas,
veidojot sabiedrības izpratni par tradicionālo deju daudzveidību un vērtību
mūsdienu kultūras vidē.
30.oktobris. Pirmā DANČU SKOLAS nodarbība Ķegumā nodancota! Ducis
dalībnieku ar visdažādāko pieredzi izdancoja visus 9 programmā paredzētos
dančus - Goda soli, Saimnieku žīgu, Pirkstiņdanci, Šurpu-turpu, Madaliņu, Oiru,
Zemgales tūdaliņu, Cūkas un Klumpakāji, taču..... ar to dancošanas kāre
nebija apmierināta, tāpēc programma, pēc dalībnieku lūguma, papildinājās ar
Krakovjaku, Enģelīti, Padespaņu, Dirižabli un Raganu. Atelpas brīžos baudījām
Eināra Kviļa fantastiskās un ēteriskās improvizācijas uz ģitāras, gājām gadarita
laikam atbilstošās rotaļās - Visas acis izraudāju, Čim-čim-čim, uzzinot, ka
senos laikos rotaļa bija tikai un vienīgi pieaugušo darīšana, jo ietver sevī
dziļi simboliskas darbības un jēgu, tikai 20. gadsimta otrajā pusē,
rotaļas tika "pierakstītas" bērniem. Pirms uzsākt deju,
zinošākie, dalījās informācijā par konkrētas dejas izcelsmi un nozīmi, tāpat -
runājām par to, kāda nozīme ir jēdzieniem "pa dejas ceļu"/"pret
dejas ceļu" - "pa sauli"/"pret sauli"... Beigu
beigās - divu plānoto stundu vietā aizdancojām līdz pat Dienas centra slēgšanas
brīdim! Vakara atziņa - ja vismaz vienam dalībniekam ir mainījies priekšstats
par dančiem un dancošanu patikšanas virzienā - MĒRĶIS SASNIEGTS!
13.novembrī saskanīgi un mierīgi
noritēja otrā DANČU SKOLAS nodarbība. Katrs zināja, pēc kā viņš šai vakarā ir
atnācis, un to arī saņēma. Bija liels prieks redzēt dancotājus no pirmās
nodarbības, vēl lielāks prieks par tiem, kas ieradās uz savu pirmo DANČU SKOLAS
nodarbību. Prasmīgo danču meistaru - Egila un Daces vadībā, muzicējot
Brīvajiem Danču Muzikantiem un Sandrai Sabīnei (perkusijas), kopā ar
14 nodarbības dalībniekiem tika nodancots ducis danču un rotaļu.
Goda solī veiksmīgi
iekļāvās arī tie, kas to dancoja pirmo reizi. Patriotisma vēsmās vēsturiskajam
Zemgales novadam par godu - Zemgales Tūdaliņš un Pirkstiņš.
Pašu un citu priekam - Dirižablis, Mugurdancis, Klumpakājis,
Krakovjaks, Dzīsme. Tiktāl viss noritēja kā plānots. Taču šajā projektā
visburvīgākais ir tas, ka danči mēdz "pieteikties" paši,
neplānoti - vienkārši rodas sajūta, ka tagad ir īstais mirklis, lai
dancotu tieši šo danci! Tā tas šajā nodarbībā notika ar Igauņu
Oigi (Saulīte). Šis dancis iepaticies ne tikai mums - muzikantiem, bet
iekaroja arī nodarbības dalībnieku sirdis, jo Oige šajā nodarbībā izpelnījās
"BIS!" titulu (tradicionāli danču vakara noslēgumā danco to danci,
kurš šajā reizē izraisījis vislielāko rezonansi dancotāju
sirdīs). Atbilstoši gadarita laikam smēlāmies spēku arī divās maģiskās
rotaļās - "Mārtiņ, Mārtiņ..." un "Kur tad tu nu biji?"
Atpūtas mirkļos
starp dančiem, Brīvie Danču Muzikanti, izpildīja dažus no saviem šī brīža
hitiem (...lai, kā centos - nekādi
nespēju atrast piemērotāku vārdu latviešu valodā. Aut.), no kuriem pirmo
vietu ieņem "Ķēvīt, mana švilpastīte" :) , daži dalībnieki centās
pārspēt mazo Katrīnu, izpildot "tiltiņu" no stāvus stāvokļa, citi
baudīja šīgada rudens bagātību - ābolus, vēl citi - gremdējās sarunās ar sen
neredzētiem, bet DANČU SKOLAS nodarbībā nejauši satiktiem jaunības draugiem.
27. novembra nodarbībā savu enerģiju ienesa arī trīs bērni
- Eva, Beāte un Edvards. Tas lika veikt nelielas atvieglojošas korekcijas dažos
dančos, taču dejot prieku tas nekādi nemazināja, tieši otrādi - neparedzētās
situācijas danča laikā, lika mazliet vairāk paprātot un atrast risinājumu, lai
visi dancotāji justos vienlīdz svarīgi... :) Šovakar, kā nekad iepriekš,
ikviens gribēja dalīties tieši savā Danču pieredzē. Rezultātā - varam
lepoties, ka zinām Klumpakāja Vidzemes un Latgales (tā kā - jā, tā kā - nē,
tomēr - jā... :)) ) versiju, izrādās, ka Skroders un Ragana, šķiet ir diezgan
radniecīgi danči, jo nereti danča soļi tiek sajaukti - Raganu dejojot kā
Skroderi un Oigi var nodancot arī ar trīsgadnieku kompānijā - galvenais sadot
pareizās rokas!
Secinājuma vietā -
prieks, ka arī bērnus, lai arī sākumā kautrīgus un it kā dancot negribošus,
senie danči spēj aizraut un atraisīt viņu drosmi un kopā būšanās prieku!
 |
| Muzicē Līga Valaine un Katrīna Priedoliņa ( "Brīvie danču muzikanti") 13. 11. 2015. Ķeguma Dienas centrs. |
