Filosofa, pasniedzēja, daudzu grāmatu autora un ilggadējā Zinību biedrības "Gaismas Dārzs" lektora Igora Švajeva piemiņai.
Profesors Igors Šuvajevs pasniedza filosofiju un psihoģiju laikā, kad mācījos Latvijas Mākslas akadēmijā. Bija tas gods apmeklēt viņa lekcijas, būt pirmajās rindās, lasīt viņa grāmatas un kārtot eksāmenus.
Manā skatījumā, Igors Šuvajaevs ir viens no Latvijas izcilākajiem filosofiem, kura izteikumi apsteidza laiku, pirms 20 gadiem iezīmējot šodienas situāciju. Tikām brīdināti, bet cik bija ausu, kuras gribēja klausīties un tiešām dzirdēja; un cik bija cilvēku, kuri spēja ietekmēt procesu? Es teiktu, ka pārāk maz.
Neraugoties uz saspringto lekciju grafiku augstskolās un darbu pie grāmatām, Igors Šuvajevs atsaucās mūsu ielūgumam lasīt lekcijas Lielvārdē. Viņš teica, - varu atbraukt reizi sezonā, pavasarī. Savu solījumu viņš turēja. Zīmīgi, ka Igora Šuvajeva lekcija bija arī noslēdzošā lekcija Zinību biedrībā "Gaismas Dārzs". Atgādināšu, ka toreizējā Lielvārdes novada dome 6. sezonas beigu posmā noņēma atbalstu - honorāru lektoram un aizliedza lekciju norises vietu Lielvārdes KN, jo neesot "pietiekama" apmeklējuma. Tas gan bija tikai izdomāts iegansts. Līdzīgi tika likvidēta Trimdas latviešu bibliotēka "Grāmatu klēts" un Kaibalas pamatskola. Īstais iemesls, domāju, bija slavējamais taupīgums, kurš pavērsās arī pret pašu Lielvārdes domi, un apvienojot novadus tā ir optimizēta.
Atgriežoties pie 2015. gada pavasara, Igora Šuvajeva lekcija jau bija ieplānota. Man nācās viņam izstāstīt par minēto situāciju, un ka varēsim samaksāt tikai ar ziedojumu, kura apmērs nav prognozējams. Viņa piekrītošā atbilde bija patiesi cilvēcīga un aizkustinoša, - būšu kā solīts.
Telpas, uz to reizi, izdevās sarunāt Lielvārdes konferenču centrā - "Lielvārdā".26.04.2015. Filosofs Igors Šuvajevs pasniedza neparasti. Viņa pieeja lika domāt par Sengrieķu filosofu Sokrāta metodi - jautāt. Tu domā, ka Tu atnāci uz lekciju klausīties, ka lektors tev ieliks savu domu, un tu varēsi turpināt nedomāt? Nē, viņš tev jautā un lekcijas vidū tu nevilšus sāc domāt, un domā arī pēc tam. Lekcijas līdzinājās modināšanai. Viņš brauca mūs modināt katru pavasari, kad vien spējām viņi ielūgt. Un ja reiz esi pamodies pavisam, tu vairs nespēj būt apmāts, tu redzi cauri vēstures un politikas jezgai un nepamatotai jūsmai. Tu redzi "skeletu" un domā pats,"kas pie kura kaula turas". Viņš bija patiess domātājs un skolotājs, kurš nevairījās no neērtām tēmām.
Atceros viņa jautājumu, kārtot filosofijas eksāmenu, - Vai Jums bail no nāves?
Atbildēju, - jā, jo es nezinu kā tas ir.
Tad viņš jautāja vēl un vēl līdz apgājām loku no bailēm līdz pieņemšanai, un atklājās, ka tās abas atrodas līdzās. Skolotājs vienkārši parādīja veidu kā iet, un tu pats gāji, atradi atbildes. Sākotnēji tas likās kaitinoši, jo ierasts mācīties tā, lai nebūtu jādomā pašam, lai var iemācīties kādu faktu, paņēmienu, sakāmvārdu, ko atgremot kā visi un šie visi tevi arī saprot, bet tas ir strupceļš, jo atgremojot un "spēlējot - visi dara tā" nesaprot neko.
"Gaismas Dārza" lekcijas viņš izvēlējās vest sarunas formā. Mēs visi bijām kopā pie tējas galda. Visi līdzīgi, visi brīvi izteikties, un tomēr ar pietāti uz pasniedzēju.
Gados pēc "Gaismas Dārza" nācās apjaust cik ļoti tukšmuldēšanas laikmetā pietrūkst loģikas un viedu skolotāju. Līdz ar to esam kā akli kaķēni, krītam no gravja grāvī, plēšam acis viens otram laukā, bet citi tikmēr par mums smejas kā par muļķiem un ... tā ir taisnība. Skolotāju iespējas mācīt aizvien vairāk tiek ierobežotas, slīcinātas izpildāmo papīru jūrā, izglītības sistēma degradēta. Vai gudrais var ko iemācīt bļaurīgam un iedomīgam muļķu baram, kurš sludina savas "tiesības"? Diemžēl, nē. Un tā gudrie aizvien biežāk izvēlas klusēt.
Beidzamā reize, kad redzēju filosofu Igoru Šuvajevu, bija negaidīta un līdzinājās parādībai. Kāda ārsta bērēs. Redzēju filososfu pērnājā rudenī, vecos kapos, netālu no Grobiņas. Laiks atkal bija pa īsu.
Laiks vienmēr atņem, pat ja liekas, ka dod.
Visdziļākā līdzjūtība tuviniekiem.
Paldies, Skolotāj!
Gaiši sveicieni.
Jūsu Sandra Sabīne Jaundaldere.
Ex libris (kokgrebums). Veltījums filosofam Igoram Šuvajevam. 2001.
Te piemiņas raksts no interneta :
