pirmdiena, 2024. gada 22. aprīlis

Filosofa Igora Šuvajeva piemiņai. 1963 - 2024.


©Kaspars Krafts/F64


Filosofa, pasniedzēja, daudzu grāmatu autora un ilggadējā Zinību biedrības "Gaismas Dārzs" lektora Igora Švajeva piemiņai.

Profesors Igors Šuvajevs pasniedza filosofiju un psihoģiju laikā, kad mācījos Latvijas Mākslas akadēmijā. Bija tas gods apmeklēt viņa lekcijas, būt pirmajās rindās, lasīt viņa grāmatas un kārtot eksāmenus. 

Manā skatījumā, Igors Šuvajaevs ir viens no Latvijas izcilākajiem filosofiem, kura izteikumi apsteidza laiku, pirms 20 gadiem iezīmējot šodienas situāciju. Tikām brīdināti, bet cik bija ausu, kuras gribēja klausīties un tiešām dzirdēja; un cik bija cilvēku, kuri spēja ietekmēt procesu? Es teiktu, ka pārāk maz. 

Neraugoties uz saspringto lekciju grafiku augstskolās un darbu pie grāmatām, Igors Šuvajevs atsaucās mūsu ielūgumam lasīt lekcijas Lielvārdē. Viņš teica, - varu atbraukt reizi sezonā, pavasarī. Savu solījumu viņš turēja. Zīmīgi, ka Igora Šuvajeva lekcija bija arī noslēdzošā lekcija Zinību biedrībā "Gaismas Dārzs". Atgādināšu, ka toreizējā Lielvārdes novada dome 6. sezonas beigu posmā noņēma atbalstu - honorāru lektoram un aizliedza lekciju norises vietu Lielvārdes KN, jo neesot "pietiekama" apmeklējuma. Tas gan bija tikai izdomāts iegansts. Līdzīgi tika likvidēta Trimdas latviešu bibliotēka "Grāmatu klēts" un Kaibalas pamatskola.  Īstais iemesls, domāju, bija slavējamais taupīgums, kurš pavērsās arī pret pašu Lielvārdes domi, un apvienojot novadus tā ir optimizēta. 

 Atgriežoties pie 2015. gada pavasara, Igora Šuvajeva lekcija jau bija ieplānota. Man nācās viņam izstāstīt par minēto situāciju, un ka varēsim samaksāt tikai ar ziedojumu, kura apmērs nav prognozējams. Viņa piekrītošā atbilde bija patiesi cilvēcīga un aizkustinoša, - būšu kā solīts. 

Telpas, uz to reizi, izdevās sarunāt Lielvārdes konferenču centrā - "Lielvārdā".26.04.2015.  Filosofs Igors Šuvajevs pasniedza neparasti. Viņa pieeja lika domāt par Sengrieķu filosofu Sokrāta metodi - jautāt. Tu domā, ka Tu atnāci uz lekciju klausīties, ka lektors tev ieliks savu domu, un tu varēsi turpināt nedomāt? Nē, viņš tev jautā un  lekcijas vidū tu nevilšus sāc domāt, un domā arī pēc tam. Lekcijas līdzinājās modināšanai. Viņš brauca mūs modināt katru pavasari, kad vien spējām viņi ielūgt. Un ja reiz esi pamodies pavisam, tu vairs nespēj būt apmāts, tu redzi cauri vēstures un politikas jezgai un nepamatotai jūsmai. Tu redzi "skeletu" un domā pats,"kas pie kura kaula turas". Viņš bija patiess domātājs un skolotājs, kurš nevairījās no neērtām tēmām.

Atceros viņa jautājumu, kārtot filosofijas eksāmenu, - Vai Jums bail no nāves? 

Atbildēju, - jā, jo es nezinu kā tas ir.

Tad viņš jautāja vēl un vēl līdz apgājām loku no bailēm līdz pieņemšanai, un atklājās, ka tās abas atrodas līdzās. Skolotājs vienkārši parādīja veidu kā iet, un tu pats gāji, atradi atbildes. Sākotnēji tas likās kaitinoši, jo ierasts mācīties tā, lai nebūtu jādomā pašam, lai var iemācīties kādu faktu, paņēmienu, sakāmvārdu, ko atgremot kā visi un šie visi tevi arī saprot, bet tas ir strupceļš, jo atgremojot un "spēlējot - visi dara tā" nesaprot neko.

"Gaismas Dārza" lekcijas viņš izvēlējās vest sarunas formā. Mēs visi bijām kopā pie tējas galda. Visi līdzīgi, visi brīvi izteikties, un tomēr ar pietāti uz pasniedzēju.

Gados pēc "Gaismas Dārza"  nācās apjaust cik ļoti tukšmuldēšanas laikmetā pietrūkst loģikas un viedu skolotāju. Līdz ar to esam kā akli kaķēni, krītam no gravja grāvī, plēšam acis viens otram laukā, bet citi tikmēr par mums smejas kā par muļķiem un ... tā ir taisnība. Skolotāju iespējas mācīt aizvien vairāk tiek ierobežotas, slīcinātas izpildāmo papīru jūrā,  izglītības sistēma degradēta. Vai gudrais var ko iemācīt bļaurīgam un iedomīgam muļķu baram, kurš sludina savas "tiesības"? Diemžēl, nē. Un tā gudrie aizvien biežāk izvēlas klusēt. 

Beidzamā reize, kad redzēju filosofu Igoru Šuvajevu, bija negaidīta un līdzinājās parādībai. Kāda ārsta bērēs. Redzēju filososfu  pērnājā rudenī, vecos kapos, netālu no Grobiņas. Laiks atkal bija pa īsu. 

Laiks vienmēr atņem, pat ja liekas, ka dod.

Visdziļākā līdzjūtība tuviniekiem.

Paldies, Skolotāj! 

Gaiši sveicieni.

Jūsu Sandra Sabīne Jaundaldere.


Šī ir bija pēdējas lekcija afiša 26.04.2015.


Ex libris (kokgrebums). Veltījums filosofam Igoram Šuvajevam. 2001.


Te piemiņas raksts no interneta :

https://neatkariga.nra.lv/lasamgabali/454503-filozofs-igors-suvajevs-izvadits-uz-debesim?_gl=1*6g6mtk*_ga*MTI2MzgwOTg3MC4xNzEzNzEzMzQ4*_ga_LTMBW853YH*MTcxMzc3Mjc0NC4yLjEuMTcxMzc3Mjc2MC4wLjAuMA..

piektdiena, 2024. gada 2. februāris

Tradicionālās maskas. Izstāde "Karnevāla un tautas tradīciju maskas" Mencendorfa nams, Rīga 29.12.23. - 23.02.2024.

 Tautas tradīciju maskas un maskošanās vairāk vai mazāk saglabā savu vietu arī mūsdienu kultūrā. Ir interesanti vērot izmaiņas, kuras laika gaitā to skārušas. Šodienas ainā iezīmējas vairāki virzieni - folkloras kopu praktizētais, Helovīns kā izklaide ģimenēm ar bērniem vai jauniešiem un karnevāls-balle.

Var ievērot, ka šie virzieni reti pārklājas un izteikti vērojama piekritēju nodalīšanās - folkloristi nosoda Helovīna ieviešanos kā kaitīgu, paši folkloristi tiek nosodīti par bērnu auditorijai nepieņemamām izdarībām, karnevāli piedzīvo panīkumu un komercializāciju, kura pārvērš tos par apdullinājušos ļaužu burzmu, kurā izšķīst maskošanās un paša karnevāla jēga. 

Izstāde "Karnevāla un tautas tradīciju maskas" ir neparasts un spilgts aicinājums uzmeklēt maskošanās jēgu un iedvesmu. 

Tautas tradīciju maskas, kuras redzamas izstādē ir tapušas saistībā ar Tautas tradīciju kopas "Austras Koks" kopto masku gājienu tradīciju. "Austras Koka" meklētāji maskojas Mārtiņos, Ziemassvētkos un Meteņos. Viņiem patīk nākt ciemos kā "čigāniem". Tas darīts Lielvārdē, Ogrē, Rīgā un citviet. Izveidoti masku darbības video. 

Tos iespējams atrast YouTube kanālā @sandrasabineart 

https://www.youtube.com/playlist?list=PL12WxWZPRBK6jvmsLeiA6ju04fy149fjl

YouTube kanālā Art Studio "Vēja Puķe" iespējams noskatīties masku darināšanas videopamācības.

https://www.youtube.com/playlist?list=PLxn1REHihwOubn_4L6Bvp_AW6eL72PXgx


Izstādē apkopots 3 mākslinieču - Evitas Skrebinskas, Guntas Terēzijas, Sandras Sabīnes Jaundalderes un fotogrāfes Anitas Sakas veikums.

Ielūdzam apmeklēt. 






Fotogrāfes Anitas Sakas masku fotogrāfiju kolekcija. 

Fotogrāfiju tapšanu atbalstīja Lielvārdes Attīstības fonds. 



trešdiena, 2023. gada 15. februāris

Meteņi Špakovska dabas parkā, Ogrē. 04.02.2023.

Tradicionālais Meteņa un karnevālu laiks noslēdzas. Ielūdzam tos, kuri nepaguva, paviesoties un piedzīvot masku spēles neklātienē. Špakovska parkā satikām folkloras kopas "Artava" un "Laiva", klāt bija arī Sieviešu invalīdu biedrības "Aspāzija" dalībnieces un daudzi citi - lieli un mazi budēlīši.

Katra tradicionālā maska paredz noteiktu raksturu un uzvedību. Pirms izvēlamies masku tēlu, kuru iedzīvināsim, dziļāk ielūkojamies sevī. Tas jau ir tur, un gaida. Bieži tas atklāj to, kādēļ sāp sirds un izspēlējot slēpto sāpi, palīdz to dziedināt. Dziedi un dziedinies! Pavasaris ir tuvu. :)

Paņudīs!

 Tautas tradīciju kopa "Austras Koks".


trešdiena, 2022. gada 21. decembris

Svētku sveicieni. 21.12.2022.


 

Atskatoties uz Veco gadu jāsaka, ka tās nebija ne viegls, ne līksms, tomēr darbīgs, zināšanas vairojošs un radošs.

 Lai Ziemassvētkos gaiši un cerība.

Lai Jaunajā gadā veiksme, veselība, pārticība, mīlestība un miers. 

Zinību biedrības "Gaismas Dārzs" vārdā, 

Jūsu Sandra Sabīne Jaundaldere.

otrdiena, 2022. gada 15. novembris

Tapusi dokumentālā filma par ornitologu Kārli Griguli. 2022.novembris.

 

15. novembrī plkst. 17.00 Ogres Centrālajā bibliotēkā un 25. novembrī plkst. 16.00  Andreja Pumpura Lielvārdes muzejā tiks prezentēta dokumentālā filma par mūsu novadnieku – ornitologu Kārli Griguli.

Filma tapusi projektu konkursa “R.A.D.I. – Ogres novadam” ietvaros.

Ievērojamais putnu pētnieks Kārlis Grigulis dzimis 1884. gada 16. februārī Ilūkstes apriņķa Salienas pagasta Lielbornes muižā. K. Grigulis ir arī daudzu populārzinātnisku brošūru un bērnu grāmatu autors. Lielvārde (tagad Ogres novadā) par Kārļa Griguļa dzīvesvietu kļuva 1929. gadā.

Pastāvīgi būdams kopā ar dabu, ornitologs iemanījās ļoti labi atdarināt dažādas meža skaņas, bet putnu balsu atdarināšanā sasniedza lielu virtuozitāti. Neskatoties uz K. Griguļa atpazīstamību, viņa dzīvē joprojām ir daudz mazpazīstamu faktu, audio un video ieraksti nav pieejami plašai sabiedrībai. Projekta radošā komanda izpētīja un apkopoja fotogrāfijas, audio ierakstus, video arhīvus un izveidoja 30 minūšu dokumentālo filmu. Tajā piedalās arī K. Griguļa mazmazmeita Sandra Sabīne Jaundaldere, kura pastāstīs, kāds bija Kārlis Grigulis ģimenē.

Projekta koordinatore Natālija Ketnere informē, ka tā būs jau trešā filma par izciliem mūsu novadniekiem, ko veidoja viņas radošā komanda. Dokumentālās filmas par mākslinieku Kārli Hūnu un dziedātāju Paulu Saksu guvušas atzinību gan Latvijā, gan ārzemēs.

Uz filmas prezentāciju aicināti visi interesenti, ieeja brīva.

Informāciju sagatavoja projekta koordinatore N. Ketnere.

Pirmizrādes dienā par filmu stāsta tās autore. Video skatāms šeit:


Filma redzama šeit:



trešdiena, 2022. gada 13. jūlijs

Tautas tradīciju kopa AUSTRAS KOKS. 2022.

 Tautas tradīciju kopa AUSTRAS KOKS turpina meklēt - izzināt un izdzīvot latviešu tautas tradīcijas, dziedāt, dancot, maskoties un svinēt. To vislabāk darīt pulciņā. Esam kopā kopš 2010. gada, kad pirmo reizi sanācām uz vakarēšanu Zinību biedrībā "Gaismas Dārzs" Lielvārdē. Sākotnēji  AUSTRAS KOKU vadīja Ieva Kušķe, tad - Sandra Sabīne Jaundaldere, un nu jau ilgus gadus - Gunta Neretniece. Sākumā gandrīz visi bijām no Lielvādes un Ķeguma. Pa šiem gadiem esam gan izklīduši, gan papildinājušies. Nācējos ir ogrēnieši, lielvārdieši, rembatieši, salaspilieši, rīdzinieki, jūrmalnieki, saulkrastnieki un pat talsenieki.

Mēs neesam folkloras kopa, kuru kopā satur vēlme pēc skatuviskā un izrādes. Mēs neuzstājamies, bet labprāt ļaujam piedalīties tiem, kuri vēlas mācīties tradicionālo kultūru. Mūsu vadmotīvs ir tiekšanās iepazīt latvisko mantojumu, tradīciju, pagātni un tagadni, senvietas un arī šodienas Latvijas cilvēkus un viņu veikumu. Lai to iepazītu, ik vasaru dodamies ekskursijās. Gada ritumā pulcējamies gadskārtu svētkos un vakarēšanās. Pandēmijas ierobežojumus izdzīvojām vakarējot ZOOM. 

Mums ir milzīgs prieks par katru tikšanos, jo katra no tām "raisa jaunu lapu zināšanu un meklējumu kokā". Lai top jaunas Tautas tradīciju kopas Latvijā. 

Radīsim Gaismu kopā!

Daži mirkļi no 2018-2022. gadiem ar AUSTRAS KOKU.