Zinību biedrība "Gaismas Dārzs": Februāris. 2011.

6. februārī

Astrologs un astropsihologs, Baltijas Astroloģijas skolas un Hamburgas Astroloģijas centra absolvents Eduards Kilgasts piedāvās lekciju „Kas ir astroloģija? Tās darbības pamatprincipi un iespējas.” Uzzināsim par astroloģijas praktisko pielietojumu dzīvē un savas enerģētikas sakārtošanā. Ieskatīsimies šī gada horoskopu tendencēs. Iegūsim atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem. Īpašs piedāvājums – astroloģija un pirtslietas.

Astrologs un astropsihologs Eduards Kilgasts.

13. februārī

Praktizējoša friziermeistare - stiliste Sandra Šūmane atklās mums vienkāršus skaistuma noslēpumus lekcijā „Pārliecinošs izskats - tā ir veiksmes ķīla! Jeb viss par un ap matiem!”

„Sieviete un skaistums ir vienoti jēdzieni. Tāpēc laikā, kad visiem trūkst līdzekļu plašu pakalpojumu izmantošanai, bet vēlme būt koptai un pievilcīgai apkārtējo acīs saglabājas, gribu piedāvāt nelielu ieskatu profesionāļu darba aizkulisēs, lai mēs arī pašu spēkiem un bez lieliem ieguldījumiem mācētu tapt skaistas! Parunāsim par matu veselību, modi, stilu, koptēlu, ieskatīsimies matu krāsu pasaules noslēpumos. Pastāstīšu par jaunumiem šajā sfērā un atgādināšu sen piemirstas lietas.” /S. Šūmane/

Friziermeistare- stiliste Sandra Šūmane sniedz padomus matu kopšanā, .....

...skaidro un demonstrē matu pieaudzēšanas paņēmienu ....

.... un sniedz praktisku padomu vakara frizūras veidošanā.

20. februārī

Pie mums viesosies vēstures doktors, Daugavpils Universitātes asociētais profesors, Austrumeiropas politikas pētījumu centra vecākais pētnieks Kaspars Kļaviņš ar lekciju „Neizvērtēts un ignorēts materiāls par mūsu kultūrvēstures pagātni”.

„Ziniet, pat šodienas Turcija un Ēģipte ir vairāk integrējušās Eiropas kultūras vidē, nekā Latvija! Bieži vien valstis, kas nav Eiropā, par Eiropas kultūru zina vairāk nekā mēs Latvijā, neskatoties uz mūsu izcilo un interesanto pagātni, uz tādām pasaulē nozīmīgām personībām kā Herders, Kants, Vāgners, Hamanis, kas savulaik cieši saistītas ar Latvijas un latviešu tautas garīgo mantojumu - kaut vai mitoloģijas un folkloras jomās. Mēs nezinām ne tikai Eiropas kultūras, bet arī savu īsteno kultūras mantojumu. Un ar šo nezināšanu esam pilnībā bezpalīdzīgi un atbruņoti.” / K. Kļaviņš /

Kopīgi palūkosim , kas ir tas, ko domājam, zinām un uzskatām par latvisko.

Daugavpils Universitātes asociētais profesors un Austrumeiropas politikas pētījumu centra vecākais pētnieks Kaspars Kļaviņš.

27.februārī

Vēsturnieks, starptautisko attiecību maģistrs, Latvijas Republikas 10. Saeimas deputāts, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs ( politikā kopš 2002. ) Ainars Latkovskis vadīs diskusiju „Par politisko situāciju valstī”.

Nāksim kopā ar domu par Latvijas šodienu un nākotni. Negaidīsim, lai citi dara! Pajautāsim sev katrs – ko es pats varu darīt?

Latvijas Republikas 10. Saeimas deputāts Ainars Latkovskis.

Politiskās diskusijas turpinās arī pie tējas tases.

Meteņdiena Lielvārdē.

Kā Meten’s brauca pār kalniņu.

Mūsu senču laika ritumu iezīmēja gadskārtēji svinamsvētki. Lielākos no tiem – Ziemassvētkus un Jāņus noteica saules ceļa pagrieziena punkti. Tos svētījam joprojām, bet mazākās svinamdienas bieži pagaisušas un no jauna modināmas. Tāda ir arī Meteņa diena, kas iezīmē gaismas uzvaru pār tumsu un svinama kā jautri svētki ar rotaļām, dziesmām, vizināšanos no kalniņa un ragavu apmešanos.

Lūk, Metenis! Tā bija diena, kas noslēdza maskošanās un budēļos iešanas laiku. Bērni to gaidīja ar sajūsmu un uztraukumu, jo no Meteņa varēja saņemt ne tikai „zelta pogu” lietu un smieklus, bet arī pērienu, likšanu maisā un „mešanu pāri žogam”, kas veicināja jaunās paaudzes centīgumu, paklausību un veiklību. Masku gājienam sievas mēdza saposties par vīriem, bet vīri mīļuprāt pārģērbās par meitām. Īpašu vietu ieņēma Meteņa tēvs, kurš ar dzīparu pātagu, arī šoreiz, izpēra svētku dalībniekus, lai tie augtu gudri, čakli un veseli.

Meteņos ir jālec, lai padotos laba raža, ņipri lopi. Ir tālu jābrauc ciemā vai jālaižas no kalniņa, lai būtu gari lini ... un jālielās. Viss, ko lielīsi, nākamgad vairosies vispārākajā pakāpē. Un nesakiet, ka tas - lieki. Visi Meteņa riti ir vērsti uz auglības un veiksmes vairošanu. Liela taisnība, ka tā vēlama arī šodien.

Lielvārdē Meteņdienu svinējām 27. februārī sniegotajā kalniņā pie kultūras nama, kur, šķiet, pati Saulīte bija nākusi pulkā palīksmot. Dažādajos Meteņskrējienos, rotaļās un Dziesmotajā gājienā veda, „zelta pogas” bārstīja, dziesmas skandināja, no kalniņa ripināja, pēra un pannas rībināja folkloras kopas „Vilcenes” un Lielvārdes Tautas tradīciju kopas „Austras Koks” budēļnieki.

„Austras Kokam” un tā vadītājai Ievai Kušķei šī nācās īpaša reize – pirmā došanās rādīt latvisko svētku tradīciju lielvārdiešiem, sakot to ar prieku, jo Metenis ir īsts ... jautrībnieks. Caur to sniegs gāja pa gaisu tā, ka put! Par laimi, kultūras nama Saimeniece Maija un citi mājinieki bija godam parūpējušies, lai ciemiņi varētu baudīt gardus pīrāgus un uz gunskura vārītu, karstu tēju uzreiz pēc pašām lielākajām sniega šaltīm.

Dedzat, meitas, gaišu guni,

Pušķojiet istabiņu.

Tilti rība, važi skana,

Meten’s brauca pār kalniņu,

Saules groža rociņā.