Meža Mātes augumiņš
Mīļa Māŗa
Madaliņa,
Uzjūdz manu kumeliņu,
Lai man braukt dienu, nakti,
Nieka ļauna neredzèt.
Ai, zaļā Meža
māte
Zaļā skuju kažokā,
Tu ziemiņu
pavadīji,
Pie eglītes
sēdēdama.
Caur sudraba birzi gāju,
Ne zariņa nenolauzu;
Būt' zariņu nolauzuse,
Tad staigātu sudrabota.
Kam tie kalni, kam ielejas,
Kam zaļie ozoliņi?
Dievam kalni, Laimei lejas,
Bitei zaļi ozoliņi.
Es uzgāju ganīdama
Birzê zaļu ozoliņu:
Zelta zari, zīžu lapas,
Vidû saule laistijàs.
Biju meita, bij augums,
Slēpos kļava lapiņâs;
Tautiņàm(i) zeme rīb,
Man' auguma meklējot.
Guļu, guļu cisiņâs,
Vedejiņu gaididama:
Dieva dēli vedejiņi,
Eņģelīši panākstnieki.
Paraugos, pasmejos
Pats uz savas līgaviņas:
Nezied vaira vaiga gali,
Kà ziedeja pērnruden.
Jūdz,
tautieti, bēru zirgu,
Brauc pie manas māmuļites,
Lai redz mana māmuļite,
Vaj es mirstu, vaj dzīvoju.
Pirtiņâ ieiedama,
Metu vaŗa gredzentiņu:
Ņem',Māriņa, vaŗa ziedu,
Ne kà manu augumiņu.
Man māmiņa sagšas auda,
Šķiet man' ilgi dzīvojot;
Aud, māmiņ, paladziņus,
Jaguļ smilšu kalniņâ.
Kas celiņu izrakstija
Smalkajiem(i) rakstiņiem?
Bērenieku kumeliņi
Kaustitàmi kàjiņàm.
Jauni puiši, jaunas meitas
Tīrijiet ceļa malas:
Dieviņš jāja, Laime brauca,
Pakrīt Laimes kumeliņš.
Neaugat, sīki karkli,
Kapu ceļa maliņâ,
Grib māsiņa daiļi braukt
Baltâ smilšu kalniņâ.
Cep, māmiņa, kukuliti,
Veļôs mani vadīdama,
Ko mielošu veļu bērnus
Par vārtiņu vērumiņu.
Ņem, Dieviņ, kad ņemdams,
Tūliņ gribu līdzi iet.
Vaj man kādi glāža logi
Šâi saulê žēlojami?
Mirt es miru, nenomiru,
Dzīvai man kapu raka;
Balta puķe noziedeja
Mana kapa maliņâ.
Visi zemes kukainiši
Gaida mani nomirstam.
Negaidati, kukainiši,
Es nemiršu šâi zemê;
Es nomiršu Vāczemê
Baltâ rožu dārziņâ,
Vedìs mani sirmi zirgi,
Skanès zelta iemauktiņi,
Racìs mani lieli kungi
Sidrabiņa škipelèm.
Citas meitas kroņus pina
No sārtàm rozitèm;
Es nopinu savu kroni
No zaļàm skujiņàm.
Raudat, māsas, bāleliņi,
Manu daiļu augumiņu,
Sirmi, bēri, balti zirgi
Aizved mani smiltiņâs.
Nebij manis augumiņis
Trim bēriemi vizinats;
Nu šodieni vizinaja,
Smiltainêi aizvezdami.
Mīļa Laime gauži raud,
Kapa virsû stāvedama,
Redzej' manu augumiņu
Bez laiciņa pievedam.
Mīļi mani pavadat,
Cieti durvis aizverat,
Ne mūžam es nenākšu
Jūsu durvis virinàt.
Ko Dievam es sariebu,
Ko savai Laimiņai?
Mans raženis augumiņis
Trūd zaļâi velenâi.
Dzīvojiet, labi ļaudis,
Rausiet mantu gubiņâ,
Nu jūs savu naidenieku
Smiltiņàm apbēràt.
Bagātam saimniekam
Ellê laba dzīgošan':
Tur dziedāja melli gaiļi
Ar sidraba kājiņàm.
/ Latviešu tautas dziesmas /
