Filosofa Igora Šuvajeva piemiņai. 1963 - 2024.

©Kaspars Krafts/F64

Filosofa, pasniedzēja, daudzu grāmatu autora un ilggadējā Zinību biedrības "Gaismas Dārzs" lektora Igora Švajeva piemiņai.

Profesors Igors Šuvajevs pasniedza filosofiju un psihoģiju laikā, kad mācījos Latvijas Mākslas akadēmijā. Bija tas gods apmeklēt viņa lekcijas, būt pirmajās rindās, lasīt viņa grāmatas un kārtot eksāmenus. 

Manā skatījumā, Igors Šuvajaevs ir viens no Latvijas izcilākajiem filosofiem, kura izteikumi apsteidza laiku, pirms 20 gadiem iezīmējot šodienas situāciju. Tikām brīdināti, bet cik bija ausu, kuras gribēja klausīties un tiešām dzirdēja; un cik bija cilvēku, kuri spēja ietekmēt procesu? Es teiktu, ka pārāk maz. 

Neraugoties uz saspringto lekciju grafiku augstskolās un darbu pie grāmatām, Igors Šuvajevs atsaucās mūsu ielūgumam lasīt lekcijas Lielvārdē. Viņš teica, - varu atbraukt reizi sezonā, pavasarī. Savu solījumu viņš turēja. Zīmīgi, ka Igora Šuvajeva lekcija bija arī noslēdzošā lekcija Zinību biedrībā "Gaismas Dārzs". Atgādināšu, ka toreizējā Lielvārdes novada dome 6. sezonas beigu posmā noņēma atbalstu - honorāru lektoram un aizliedza lekciju norises vietu Lielvārdes KN, jo neesot "pietiekama" apmeklējuma. Tas gan bija tikai izdomāts iegansts. Līdzīgi tika likvidēta Trimdas latviešu bibliotēka "Grāmatu klēts" un Kaibalas pamatskola.  Īstais iemesls, domāju, bija slavējamais taupīgums, kurš pavērsās arī pret pašu Lielvārdes domi, un apvienojot novadus tā ir optimizēta. 

 Atgriežoties pie 2015. gada pavasara, Igora Šuvajeva lekcija jau bija ieplānota. Man nācās viņam izstāstīt par minēto situāciju, un ka varēsim samaksāt tikai ar ziedojumu, kura apmērs nav prognozējams. Viņa piekrītošā atbilde bija patiesi cilvēcīga un aizkustinoša, - būšu kā solīts. 

Telpas, uz to reizi, izdevās sarunāt Lielvārdes konferenču centrā - "Lielvārdā".26.04.2015.  Filosofs Igors Šuvajevs pasniedza neparasti. Viņa pieeja lika domāt par Sengrieķu filosofu Sokrāta metodi - jautāt. Tu domā, ka Tu atnāci uz lekciju klausīties, ka lektors tev ieliks savu domu, un tu varēsi turpināt nedomāt? Nē, viņš tev jautā un  lekcijas vidū tu nevilšus sāc domāt, un domā arī pēc tam. Lekcijas līdzinājās modināšanai. Viņš brauca mūs modināt katru pavasari, kad vien spējām viņi ielūgt. Un ja reiz esi pamodies pavisam, tu vairs nespēj būt apmāts, tu redzi cauri vēstures un politikas jezgai un nepamatotai jūsmai. Tu redzi "skeletu" un domā pats,"kas pie kura kaula turas". Viņš bija patiess domātājs un skolotājs, kurš nevairījās no neērtām tēmām.

Atceros viņa jautājumu, kārtot filosofijas eksāmenu, - Vai Jums bail no nāves? 

Atbildēju, - jā, jo es nezinu kā tas ir.

Tad viņš jautāja vēl un vēl līdz apgājām loku no bailēm līdz pieņemšanai, un atklājās, ka tās abas atrodas līdzās. Skolotājs vienkārši parādīja veidu kā iet, un tu pats gāji, atradi atbildes. Sākotnēji tas likās kaitinoši, jo ierasts mācīties tā, lai nebūtu jādomā pašam, lai var iemācīties kādu faktu, paņēmienu, sakāmvārdu, ko atgremot kā visi un šie visi tevi arī saprot, bet tas ir strupceļš, jo atgremojot un "spēlējot - visi dara tā" nesaprot neko.

"Gaismas Dārza" lekcijas viņš izvēlējās vest sarunas formā. Mēs visi bijām kopā pie tējas galda. Visi līdzīgi, visi brīvi izteikties, un tomēr ar pietāti uz pasniedzēju.

Gados pēc "Gaismas Dārza"  nācās apjaust cik ļoti tukšmuldēšanas laikmetā pietrūkst loģikas un viedu skolotāju. Līdz ar to esam kā akli kaķēni, krītam no gravja grāvī, plēšam acis viens otram laukā, bet citi tikmēr par mums smejas kā par muļķiem un ... tā ir taisnība. Skolotāju iespējas mācīt aizvien vairāk tiek ierobežotas, slīcinātas izpildāmo papīru jūrā,  izglītības sistēma degradēta. Vai gudrais var ko iemācīt bļaurīgam un iedomīgam muļķu baram, kurš sludina savas "tiesības"? Diemžēl, nē. Un tā gudrie aizvien biežāk izvēlas klusēt. 

Beidzamā reize, kad redzēju filosofu Igoru Šuvajevu, bija negaidīta un līdzinājās parādībai. Kāda ārsta bērēs. Redzēju filososfu  pērnājā rudenī, vecos kapos, netālu no Grobiņas. Laiks atkal bija pa īsu. 

Laiks vienmēr atņem, pat ja liekas, ka dod.

Visdziļākā līdzjūtība tuviniekiem.

Paldies, Skolotāj! 

Gaiši sveicieni.

Jūsu Sandra Sabīne Jaundaldere.

Šī ir bija pēdējas lekcija afiša 26.04.2015.

Ex libris (kokgrebums). Veltījums filosofam Igoram Šuvajevam. 2001.

Te piemiņas raksts no interneta :

https://neatkariga.nra.lv/lasamgabali/454503-filozofs-igors-suvajevs-izvadits-uz-debesim?_gl=1*6g6mtk*_ga*MTI2MzgwOTg3MC4xNzEzNzEzMzQ4*_ga_LTMBW853YH*MTcxMzc3Mjc0NC4yLjEuMTcxMzc3Mjc2MC4wLjAuMA..

Tradicionālās maskas. Izstāde "Karnevāla un tautas tradīciju maskas" Mencendorfa nams, Rīga 29.12.23. - 23.02.2024.

 Tautas tradīciju maskas un maskošanās vairāk vai mazāk saglabā savu vietu arī mūsdienu kultūrā. Ir interesanti vērot izmaiņas, kuras laika gaitā to skārušas. Šodienas ainā iezīmējas vairāki virzieni - folkloras kopu praktizētais, Helovīns kā izklaide ģimenēm ar bērniem vai jauniešiem un karnevāls-balle.

Var ievērot, ka šie virzieni reti pārklājas un izteikti vērojama piekritēju nodalīšanās - folkloristi nosoda Helovīna ieviešanos kā kaitīgu, paši folkloristi tiek nosodīti par bērnu auditorijai nepieņemamām izdarībām, karnevāli piedzīvo panīkumu un komercializāciju, kura pārvērš tos par apdullinājušos ļaužu burzmu, kurā izšķīst maskošanās un paša karnevāla jēga. 

Izstāde "Karnevāla un tautas tradīciju maskas" ir neparasts un spilgts aicinājums uzmeklēt maskošanās jēgu un iedvesmu. 

Tautas tradīciju maskas, kuras redzamas izstādē ir tapušas saistībā ar Tautas tradīciju kopas "Austras Koks" kopto masku gājienu tradīciju. "Austras Koka" meklētāji maskojas Mārtiņos, Ziemassvētkos un Meteņos. Viņiem patīk nākt ciemos kā "čigāniem". Tas darīts Lielvārdē, Ogrē, Rīgā un citviet. Izveidoti masku darbības video. 

Tos iespējams atrast YouTube kanālā @sandrasabineart 

https://www.youtube.com/playlist?list=PL12WxWZPRBK6jvmsLeiA6ju04fy149fjl

YouTube kanālā Art Studio "Vēja Puķe" iespējams noskatīties masku darināšanas videopamācības.

https://www.youtube.com/playlist?list=PLxn1REHihwOubn_4L6Bvp_AW6eL72PXgx

Izstādē apkopots 3 mākslinieču - Evitas Skrebinskas, Guntas Terēzijas, Sandras Sabīnes Jaundalderes un fotogrāfes Anitas Sakas veikums.

Ielūdzam apmeklēt. 

Fotogrāfes Anitas Sakas masku fotogrāfiju kolekcija. 

Fotogrāfiju tapšanu atbalstīja Lielvārdes Attīstības fonds. 

Meteņi Špakovska dabas parkā, Ogrē. 04.02.2023.

Tradicionālais Meteņa un karnevālu laiks noslēdzas. Ielūdzam tos, kuri nepaguva, paviesoties un piedzīvot masku spēles neklātienē. Špakovska parkā satikām folkloras kopas "Artava" un "Laiva", klāt bija arī Sieviešu invalīdu biedrības "Aspāzija" dalībnieces un daudzi citi - lieli un mazi budēlīši.

Katra tradicionālā maska paredz noteiktu raksturu un uzvedību. Pirms izvēlamies masku tēlu, kuru iedzīvināsim, dziļāk ielūkojamies sevī. Tas jau ir tur, un gaida. Bieži tas atklāj to, kādēļ sāp sirds un izspēlējot slēpto sāpi, palīdz to dziedināt. Dziedi un dziedinies! Pavasaris ir tuvu. :)

Paņudīs!

 Tautas tradīciju kopa "Austras Koks".

Svētku sveicieni. 21.12.2022.

 

Atskatoties uz Veco gadu jāsaka, ka tās nebija ne viegls, ne līksms, tomēr darbīgs, zināšanas vairojošs un radošs.

 Lai Ziemassvētkos gaiši un cerība.

Lai Jaunajā gadā veiksme, veselība, pārticība, mīlestība un miers. 

Zinību biedrības "Gaismas Dārzs" vārdā, 

Jūsu Sandra Sabīne Jaundaldere.

Danču vakars Lielvārdē. 1.12.22.

Tapusi dokumentālā filma par ornitologu Kārli Griguli. 2022.novembris.

 

15. novembrī plkst. 17.00 Ogres Centrālajā bibliotēkā un 25. novembrī plkst. 16.00  Andreja Pumpura Lielvārdes muzejā tiks prezentēta dokumentālā filma par mūsu novadnieku – ornitologu Kārli Griguli.

Filma tapusi projektu konkursa “R.A.D.I. – Ogres novadam” ietvaros.

Ievērojamais putnu pētnieks Kārlis Grigulis dzimis 1884. gada 16. februārī Ilūkstes apriņķa Salienas pagasta Lielbornes muižā. K. Grigulis ir arī daudzu populārzinātnisku brošūru un bērnu grāmatu autors. Lielvārde (tagad Ogres novadā) par Kārļa Griguļa dzīvesvietu kļuva 1929. gadā.

Pastāvīgi būdams kopā ar dabu, ornitologs iemanījās ļoti labi atdarināt dažādas meža skaņas, bet putnu balsu atdarināšanā sasniedza lielu virtuozitāti. Neskatoties uz K. Griguļa atpazīstamību, viņa dzīvē joprojām ir daudz mazpazīstamu faktu, audio un video ieraksti nav pieejami plašai sabiedrībai. Projekta radošā komanda izpētīja un apkopoja fotogrāfijas, audio ierakstus, video arhīvus un izveidoja 30 minūšu dokumentālo filmu. Tajā piedalās arī K. Griguļa mazmazmeita Sandra Sabīne Jaundaldere, kura pastāstīs, kāds bija Kārlis Grigulis ģimenē.

Projekta koordinatore Natālija Ketnere informē, ka tā būs jau trešā filma par izciliem mūsu novadniekiem, ko veidoja viņas radošā komanda. Dokumentālās filmas par mākslinieku Kārli Hūnu un dziedātāju Paulu Saksu guvušas atzinību gan Latvijā, gan ārzemēs.

Uz filmas prezentāciju aicināti visi interesenti, ieeja brīva.

Informāciju sagatavoja projekta koordinatore N. Ketnere.

Pirmizrādes dienā par filmu stāsta tās autore. Video skatāms šeit:

Filma redzama šeit:

Tautas tradīciju kopa AUSTRAS KOKS. 2022.

 Tautas tradīciju kopa AUSTRAS KOKS turpina meklēt - izzināt un izdzīvot latviešu tautas tradīcijas, dziedāt, dancot, maskoties un svinēt. To vislabāk darīt pulciņā. Esam kopā kopš 2010. gada, kad pirmo reizi sanācām uz vakarēšanu Zinību biedrībā "Gaismas Dārzs" Lielvārdē. Sākotnēji  AUSTRAS KOKU vadīja Ieva Kušķe, tad - Sandra Sabīne Jaundaldere, un nu jau ilgus gadus - Gunta Neretniece. Sākumā gandrīz visi bijām no Lielvādes un Ķeguma. Pa šiem gadiem esam gan izklīduši, gan papildinājušies. Nācējos ir ogrēnieši, lielvārdieši, rembatieši, salaspilieši, rīdzinieki, jūrmalnieki, saulkrastnieki un pat talsenieki.

Mēs neesam folkloras kopa, kuru kopā satur vēlme pēc skatuviskā un izrādes. Mēs neuzstājamies, bet labprāt ļaujam piedalīties tiem, kuri vēlas mācīties tradicionālo kultūru. Mūsu vadmotīvs ir tiekšanās iepazīt latvisko mantojumu, tradīciju, pagātni un tagadni, senvietas un arī šodienas Latvijas cilvēkus un viņu veikumu. Lai to iepazītu, ik vasaru dodamies ekskursijās. Gada ritumā pulcējamies gadskārtu svētkos un vakarēšanās. Pandēmijas ierobežojumus izdzīvojām vakarējot ZOOM. 

Mums ir milzīgs prieks par katru tikšanos, jo katra no tām "raisa jaunu lapu zināšanu un meklējumu kokā". Lai top jaunas Tautas tradīciju kopas Latvijā. 

Radīsim Gaismu kopā!

Daži mirkļi no 2018-2022. gadiem ar AUSTRAS KOKU.

Tautas tradīciju kopa AUSTRAS KOKS aicina jaunus nācējus. Vakarēšana 18. oktobrī, 18.30 .2016.

Kā latviešu tradīcijas var ienākt ģimenē?

Atbilde ir vienkārša – kopā mācoties un pēc tam svinot tuvinieku un draugu pulkā!

Tautas tradīciju kopa AUSTRAS KOKS oktobrī uzsāk sesto darbības gadu, izzinot latviešu tautas svētkus, ģimenes godus un tradīcijas.

Pirmajos gados mācījāmies svinēt gadskārtu svētkus: kā līgot un ko darīt Jāņu naktī, kā godināt savus senčus veļu laikā, kāpēc tērpties maskās un kādas dziesmas dziedāt Ziemassvētkos. Ceturtajā gadā iepazināmies ar ģimenes godiem: krustabām, kāzām un bedībām. Bijām gandarīti, kad iegūtās zināšanas noderēja pašu bērniem viņu izšķirošajos dzīves notikumos. Piektajā gadā iepazinām cilvēku savstarpējās attiecības senāk un mūsdienās. Secinājām, ka mūsdienās attiecības kļuvušas seklākas, izzūd sapratne, kas ir derīgs un labs, kas izskaužams. Lūk, kā tas izteikts Lielvārdes dainās:

Labāk vilku es satiku, Ne dzērāju tēva dēlu; Vilkam ceļu es pagriezu, Dzērājam nevarēju.

Nieka ļaudis godu griba, Kas niekam godu deva? Ne dubļiem rozes auga, Ne niekam godu deva.

Šogad lielāku uzmanību veltīsim zīmēm(zīme kā raksts un simbols; zīmes pasakās un sakāmvārdos; zīmes mūsu ikdienā),krāsām (krāsas tērpos, mājā un svētkos, krāsas nozīme) un tautas līdzekļiem ārstēšanā. Un, protams, svinēsim svētkus, dziedāsim, iesim rotaļās un uz pirti, - lai dzīvs tautas gars!

                                                                                                            Gunta Neretniece 

Aicinām pievienoties AUSTRAS KOKA meklētājiem! Pirmā sanākšana  Miķeļdiena     notika  4.oktobrī.

 Vakarēšanas plānotas otrdienās Lielvārdes Amatu centrā,  Kultūras namā LIELVĀRDE.

Jaunus nācējus gaidām 18. oktobrī sākot no 18.30. 

m.t. saziņai 26 448 664.( Sabīne)

Sandra Sabīne Jaundaldere

BALTU VIENĪBAS DIENA Lielvārdē. 22.09.2016.

Ceturtdien, 22.septembrī pulksten 20.00 Uldevena pilī, Lielvārdē, pasākums - BALTU VIENĪBAS DIENA.
Dziedāsim kopā ar  Jumpravas folkloras kopu LIEPU LAIPA .
Esat mīļi gaidīti.
 Aiciniet arī citus!

Santagoras gleznu izstāde - projekts "Vēsture veidojas šodien" . Sākot no 30.12. 2015. Lielvārdē, Lēdmanē un Jumpravā.

 Izstāde - projekts "Vēsture veidojas šodien" ir vainagojums  pusgadu ilgam darbam, portretējot vairāk kā 70 laikabiedru Lielvārdē , Lēdmanē un Jumpravā. Izstādē būs apskatāmas 9 gleznas. Katra no gleznām ir īpaša ar to, ka iekļauj  Lielvārdes novada cilvēku portretējumus , un veltīta sabiedrībai svarīgai  darbības jomai - ģimenei, izglītībai, kultūrai, veselībai un medicīnai, sportam un spēkam, atbildībai un viedumam, zemkopībai, dvēseles gaismai un mūzikai, tautas tradīcijai un dejai.

 Projektu atbalsta Lielvārdes Novada pašvaldība. 
 Izstādes atklāšana 30. decembrī 19.00  Kultūras namā "Lielvārde".
Muzicēs  Lauris Valters.
Tiekamies.
Izstāde Lielvārdē būs skatāma visu janvāri. Pēc gleznas varēs aplūkot. Lēdmanes Tautas namā un Jumpravas Kultūras namā.
Lai  jaunas idejas. Uz sadarbību nākamajā gadā.   

Svētku sveiciens un lūgšana 2015. gada Ziemas Saulgriežos un Jauno gadu gaidot.

 Lūdzu ļauj būt dzirdīgākiem , redzīgākiem, saprotošākiem un mīlošākiem.
Lūdzu ļauj dzīvot mierā , saticībā, Mīlestībā un ar prieku.
Lūdzu sargā  augumu , dari to veselu un stipru.
Ļauj  pelnīt un saņemt dienišķo iztiku un pajumti ar to, ko protam vislabāk.
Lūdzu ļauj  tuvoties Gaismai.
Lūdzu ļauj  piedot tiem , kuri maldās Tumsā, liek šķēršļus, sāpina  un ceļ naidu.
Lūdzu dari mūs Gaismas pilnus un labus.
Lūdzu palīdzi darīt Skaisto un Labo... vēl un vēl.
Paldies Tev.

VECGADA DANCIS. 30.12. 2015. Ķegums.

  "30. decembrī , 19.00, Ķeguma Tautas namā  Danču skola aicina uz VECGADA DANCI .Latviešu, lietuviešu un igauņu senos dančus spēlēs Brīvie Danču Muzikanti (Līga, Dace, Jānis, Egils, Sandra un Einārs). Danču soļus ierādīs pirmo četru DANČU SKOLAS nodarbību dalībnieki, ar kuriem kopā būsim apguvuši teju 30 dančus! Ieeja par ziedojumu.

...aizejošā gada priekus un bēdas, veiksmes un neveiksmes, pacēlumus un kritienus, lepnumu un kaunu, uzslavas un nopēlumus, darbus un nedarbus... VISU, kas gada laikā sakrājies mūsu sirdīs un dvēselēs, lai Jauno gadu sagaidītu tīri, atjaunoti un spēka pilni jauniem izaicinājumiem! TIEKAMIES! „

Līga Valaine 

www.dore.lv

Danču skola Ķegumā.

Muzicē Jānis Kušķis ( "Brīvie danču muzikanti") 13.11.2015.

Deja rodas no prieka. Mūzika rodas no prieka.

Ar kājām(i) bungas situ,

Ar mutīti stabulēju...

Pa vienam katrs dejo kā jūt, lec kā atspole ,izvijas kā dzīpars, bet tikko sanākam kopā jādomā par kopēju rakstu, vijumu, audumu. Varbūt varētu teikt , ka jau pāris gadus meklējam stelles, liekam katru dzīpariņu vietā un aužam droši, lai koši.

Jā, jā... pazīstam tautiskās dejas..., bet ne katram tās tīk , ne katram pa spēkam. Kas vēl tautai atlicis? Tikai vecais zaļumballes valsītis vai jaunā lustīgā lēkāšana ...kā „Māku tā mauju„ stilā? Kas tad nu? „Tikai priekšautiņš? Maz, jaunkundz, maz!” - Teiktu režisora Jāņa Streiča filmas „Velna kalpi„ varonis ģenerālis Svensons. Un ja nu kāda smuka zviedru meiča vēl uzjautā kādas dejas tad Rīgā šoruden modē? Un ne jau par priekšnesumu vērošanu būs runa, jo tie , kuri patiesi mīl deju , dejo paši. Protams, ka Rīgā ir viss un visa gana. Rīgas danču klubs svētdienās un trešdienas vakaru danči Folkklubā „Ala”... un ja labi meklē... gan jau katrā laikā var ko sagrabināt...

Bet kas tad šajos laikos notiek mūspusē - starp Jumpravu un Ogri? Jumpravas Kultūras namā dančus , pie izdevības, iespējams apgūt Folkloras kopas „Liepu laipa”( vadītāja Vita Talla) vadībā. Ogres Kultūras centrā pastāvīgi darbojas Ogres Danču klubs ( vadītājs Ainars Sviķis). Pateicoties Zinību biedrības „Gaismas Dārzs” ierosmei atsevišķi pasākumi danču apguvē notikuši arī Lielvārdē. Beidzot ar prieku var teikt , ka arī Ķegums iemirdzējies danču zvaigznājā.

Pirms pāris gadiem dziesminiece, ģitārspēles  skolotāja un Tomes folkloras kopas „Graudi” vadītāja Dace Priedoliņa sapulcēja vienkopus „Brīvos Danču muzikantus” - mūzikas skolotāju un Folkloras kopas „Graudi” dalībnieci Līgu Valaini, mākslinieku un ģitārspēles virtuozu Eināru Kvili, bijušo Vīru kopas „Vilki” dalībnieku un tautas dzīvesziņas pētnieku Jāni Kušķi, mākslinieci, dejotāju un Tautas tradīciju kopas „Austras Koks” vadītāju Sandru Sabīni Jaundalderi.

 Kādēļ „brīvos”?

 Jo katrs muzicē brīvi un pēc paša brīvas gribas.

 Kādēļ „danču”?

 Lai spēlētu dančus.

Kādēļ „muzikantus”?

Dejotājiem!

Bet ... kur ir dejotāji?

Sākumā dejotāji bija tikai iztēlē. Labi noderēja pašu pieredze, aizvien noder dejas skolotāja Ernesta Spīča „Mārtiņa deju grāmatas" 3 burtnīcas. Taču cilvēkam ar sapņiem vien nepietiek.

Braucām meklēt uz Ogres Danču klubu, kur „Brīvajiem Danču muzikantiem” piepulcējās ģitārists un dejotājs Egils Viškints. Spēlējām Lielajā Danču naktī Ģikšos. Bet šoruden kopā ar biedrību „DORE V” un Ķeguma Dienas centra laipnu atbalstu tika aizsākta Danču skola Ķegumā. Dančus māca Dace un Egils. Notikušas vairākas nodarbības. Ar cerību uz turpinājumu veramies nākotnē.

Par Danču skolas ieceri un tās iedzīvināšanu  www.dore.lv  raksta Līga Valaine.

Dejai ir ļoti daudz izpausmes mūsdienu kultūras vidē, taču tradicionālā deja, jeb, tā sauktie - danči (arī tautas deja, folkoras deja, etnodeja), rada prieku par pašu dejas procesu. Vērojot horeogrāfiski iestudētās skatuves tautiskās dejas, izjūtam māksliniecisku baudījumu, vienlaicīgi apjaušot, ka šis dejot prieks nav lemts katram - jo tas ir pārāk sarežģīti, pārāk grūti u.t.t. Ar dančiem ir citādi. Danči - neapdarinātas, etnogrāfiskās jeb tradicionālās latviešu, lietuviešu, igauņu un citu kaimiņtautu dejas, kas nākušas no 19. gs. vidus – 20. gs. sākuma, ir pieejami ikkatram un ikvienam. Dančos otrajā plānā paliek nostieptie pirkstgali, līdz milimetram precīzās līnijas gatvē, mākslīgais smaids, iestudētās un pārspīlētās skatuves kustības... Svarīgs ir tikai pats klātesamības un piedalīšanās process, kā rezultātā rodas prieks. Prieks par kopā būšanu, kustības prieks, enerģija, kas rodas visiem kopā dejojot un pāriet no viena dejotāja pie nākamā caur smaidu, caur acu skatu, caur roku satvērienu, caur kopā izdejotu soli. Tradicionālās dejas pašos pamatos ir virzītas uz saskarsmi un komunikāciju kustībā. Pirms simts un divsimts gadiem cilvēki sanāca kopā godos, gadskārtās, talkās, atpūtā un vienkārši dejoja. Dejoja istabā, pagalmā, pļavā vai siena šķūnī - viens no otra mācījās, dalījās, ja neatcerējās - izdomāja no jauna. Tā ir komunikācija bez vārdiem - tikai ar kustību, saskarsmi, mūziku un ritmu. 

 "Danču skola", savā ziņā, ir projekts tiem, kas baidās. Baidās, ka var neizdoties, baidās, ka nepratīs un nesapratīs. Tas dos iespēju apgūt un iepazīt vieglākas un grūtākas tautas dejas katram pieņemamā tempā. Mācīsimies kopā, ja kas neizdosies, apstāsimies, sapratīsim, izrunāsim, lai kopā rastu prieku dejā. Savu vietu procesā atradīs arī pieredzējušie dancotāji, daloties pieredzē un palīdzot sajust maģisko danču dzirksti aizvien vairāk jauno dancotāju. Un atkal radīsies prieks, par to, ka būs sasniegts cēls mērķis - iepazīstināt un aicināt apgūt latviešu, lietuviešu, igauņu, baltkrievu un citu tautu tradicionālās dejas, veidojot sabiedrības izpratni par tradicionālo deju daudzveidību un vērtību mūsdienu kultūras vidē.

 30.oktobris. Pirmā DANČU SKOLAS nodarbība Ķegumā nodancota! Ducis dalībnieku ar visdažādāko pieredzi izdancoja visus 9 programmā paredzētos dančus - Goda soli, Saimnieku žīgu, Pirkstiņdanci, Šurpu-turpu, Madaliņu, Oiru, Zemgales tūdaliņu, Cūkas un Klumpakāji, taču..... ar to dancošanas kāre nebija apmierināta, tāpēc programma, pēc dalībnieku lūguma, papildinājās ar Krakovjaku, Enģelīti, Padespaņu, Dirižabli un Raganu. Atelpas brīžos baudījām Eināra Kviļa fantastiskās un ēteriskās improvizācijas uz ģitāras, gājām gadarita laikam atbilstošās rotaļās - Visas acis izraudāju, Čim-čim-čim, uzzinot, ka senos laikos rotaļa bija tikai un vienīgi pieaugušo darīšana, jo ietver sevī dziļi simboliskas darbības un jēgu, tikai 20. gadsimta otrajā pusē, rotaļas tika "pierakstītas" bērniem.  Pirms uzsākt deju, zinošākie, dalījās informācijā par konkrētas dejas izcelsmi un nozīmi, tāpat - runājām par to, kāda nozīme ir jēdzieniem "pa dejas ceļu"/"pret dejas ceļu" - "pa sauli"/"pret sauli"... Beigu beigās - divu plānoto stundu vietā aizdancojām līdz pat Dienas centra slēgšanas brīdim! Vakara atziņa - ja vismaz vienam dalībniekam ir mainījies priekšstats par dančiem un dancošanu patikšanas virzienā - MĒRĶIS SASNIEGTS! 

 13.novembrī saskanīgi un mierīgi noritēja otrā DANČU SKOLAS nodarbība. Katrs zināja, pēc kā viņš šai vakarā ir atnācis, un to arī saņēma. Bija liels prieks redzēt dancotājus no pirmās nodarbības, vēl lielāks prieks par tiem, kas ieradās uz savu pirmo DANČU SKOLAS nodarbību. Prasmīgo danču meistaru - Egila un Daces vadībā, muzicējot Brīvajiem Danču Muzikantiem un Sandrai Sabīnei (perkusijas), kopā ar 14 nodarbības dalībniekiem tika nodancots ducis danču un rotaļu. 

Goda solī veiksmīgi iekļāvās arī tie, kas to dancoja pirmo reizi. Patriotisma vēsmās vēsturiskajam Zemgales novadam par godu - Zemgales Tūdaliņš un Pirkstiņš.  Pašu un citu priekam - Dirižablis, Mugurdancis, Klumpakājis, Krakovjaks, Dzīsme. Tiktāl viss noritēja kā plānots. Taču šajā projektā visburvīgākais ir tas, ka danči mēdz "pieteikties" paši, neplānoti - vienkārši rodas sajūta, ka tagad ir īstais mirklis, lai dancotu tieši šo danci! Tā tas šajā nodarbībā notika ar Igauņu Oigi (Saulīte). Šis dancis iepaticies ne tikai mums - muzikantiem, bet iekaroja arī nodarbības dalībnieku sirdis, jo Oige šajā nodarbībā izpelnījās "BIS!" titulu (tradicionāli danču vakara noslēgumā danco to danci, kurš šajā reizē izraisījis vislielāko rezonansi dancotāju sirdīs). Atbilstoši gadarita laikam smēlāmies spēku arī divās maģiskās rotaļās - "Mārtiņ, Mārtiņ..." un "Kur tad tu nu biji?"

Atpūtas mirkļos starp dančiem, Brīvie Danču Muzikanti, izpildīja dažus no saviem šī brīža hitiem (...lai, kā centos - nekādi nespēju atrast piemērotāku vārdu latviešu valodā. Aut.), no kuriem pirmo vietu ieņem "Ķēvīt, mana švilpastīte" :) , daži dalībnieki centās pārspēt mazo Katrīnu, izpildot "tiltiņu" no stāvus stāvokļa, citi baudīja šīgada rudens bagātību - ābolus, vēl citi - gremdējās sarunās ar sen neredzētiem, bet DANČU SKOLAS nodarbībā nejauši satiktiem jaunības draugiem.

27. novembra  nodarbībā savu enerģiju ienesa arī trīs bērni - Eva, Beāte un Edvards. Tas lika veikt nelielas atvieglojošas korekcijas dažos dančos, taču dejot prieku tas nekādi nemazināja, tieši otrādi - neparedzētās situācijas danča laikā, lika mazliet vairāk paprātot un atrast risinājumu, lai visi dancotāji justos vienlīdz svarīgi... :) Šovakar, kā nekad iepriekš, ikviens gribēja dalīties tieši savā Danču pieredzē. Rezultātā - varam lepoties, ka zinām Klumpakāja Vidzemes un Latgales (tā kā - jā, tā kā - nē, tomēr - jā... :)) ) versiju, izrādās, ka Skroders un Ragana, šķiet ir diezgan radniecīgi danči, jo nereti danča soļi tiek sajaukti - Raganu dejojot kā Skroderi un Oigi var nodancot arī ar trīsgadnieku kompānijā - galvenais sadot pareizās rokas!

Secinājuma vietā - prieks, ka arī bērnus, lai arī sākumā kautrīgus un it kā dancot negribošus, senie danči spēj aizraut un atraisīt viņu drosmi un kopā būšanās prieku!

Muzicē Līga Valaine un Katrīna Priedoliņa ( "Brīvie danču muzikanti") 13. 11. 2015. Ķeguma Dienas centrs.