2010. janvāris.

10. janvārī  fiziķis, filozofs , antroposofs, Valdorfa pedagogs un Sokrāta Tautskolas lektors Dainis Ozoliņš  runās par tēmu „ Dusmas, šaubas, bailes. Ko darīt?” „Psihiskā enerģija zūd, ja trūkst līdzsvara, miera, atturības un pašsavaldīšanās, ja nav savaldīta mēle. Daudziem cilvēkiem būtu jāapdomā ,ko atļaujas  sacīt. Jāsaprot, ka tas, kas runā, ir atbildīgs par katru izteikto vārdu savā un Izplatījuma priekšā..... Psihiskās enerģijas noplūdi rada arī dusmas, bailes un šaubas. Atlaidiet tās! Jūs esat apguvuši mācību un tagad ar pateicību dodiet savām bailēm, dusmām un šaubām brīvību. Esiet pateicīgi par iespēju mācīties. Bet bailes un dusmas var uzskatīt par tumsas vārtiem.”/ D. Ozoliņš /

17. janvārī filoloģijas zinātņu doktors, tulkotājs, poliglots, dzejnieks un leģendāra personība Valdis Bisenieks ar lekciju „Par kādu salīdzinošās valodniecības aspektu”. Stāstījums skars latviešu valodā īpatnības un saiknes , kas atklājas vienīgi uzlūkojot to citu valodu kopā. Meistars tulko no sanskrita, vācu, franču, itāļu un aramiešu valodām. Viņa  izcilākie atdzejojumi ir Dantes Aligjēri „Dievišķā komēdija”, J.V. Gētes „Fausts”, senindiešu Svētā dziesma „Bhavadagīta”. Pašreiz norit darbs pie Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna „Mērnieku laiki” tulkojuma vācu valodā.

Cietvielu fizikas institūta direktors A. Šteinbergs par Valdi Bisenieku saka- „Viņš ir tagadnes Latvijas Rainis. Jo viņš vienīgais var paveikt to , kas līdzinās Raiņa veikumam.” Savukārt kolēģis A. Šablovskis raksturo izcili trāpīgi – „ Pasaulei ir vajadzīgi pozitīvi lādēti ģēniji. Lai noturētos dzīvības ceļa rāmjos.”

24. janvārī  viesosies ilgi gaidītā LU filozofijas profesore Maija Kūle, kuras priekšlasījums novembra nogalē izpalika lektores slimības dēļ. Tēma joprojām tā pati – „Latvija mūsdienu pasaulē” „ Politiskās sfēras ekspansiju pār cilvēka dzīvi var raksturot kā politismu. Tā ir sava veida ilūzijas radīšana ,ka ar varas līdzekļiem var risināt visu, pat cilvēka eksistenciālās problēmas......Pie varas ir nevis tie, kuri skaidrāk ir ieraudzījuši konfliktus ,pretrunas un to risinājumus, bet gan tie, kas savāc sev lielāko elektorātu..... Politismam ir raksturīgs karš pret tiem, kuri nepiedalās politiskajā procesā, neatnes savu balsi uz vēlēšanu kasti, t.i., kas savā būtībā ir apolitiski. Nodarbojoties ar kaunināšanu, iebaidīšanu ar nevēlamu partiju uzvarām, valsts okupāciju un visādām citādām briesmām, aktīvist mēģina nostiprināt pārliecību, ka viss ir politizēts un tā tam jābūt.”/ M. Kūle „Eirodzīve.Formas. Principi. Izjūtas”/

31.janvārī netradicionālās ārstēšanas speciāliste Inese Ziņģīte sniegs ieskatu un padomus „Kā būt veselam un stipram paša spēkiem”. Vietu skaits ierobežots. Iepriekšpieteikšanās . Mob. telef. 26742568

LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesore, filozofe Maija Kūle.

Maija Kūle. "Eirodzīve".

Filoloģijas zinātņu doktors, tulkotājs, poliglots, dzejnieks Valdis Bisenieks (priekšplānā).

Padomus sniedz netradicionālās ārstēšanas speciāliste Inese Ziņģīte.

Lekcijas "Kā būt veselam un stipram paša spēkiem" nobeiguma akords.

2009.decembris.

6.decembrī  Sokrāta Tautskolas un Latvijas Antroposofiskās biedrības Rietumu Ezotērikas skolas lektors, fiziķis un filosofs Dainis Ozoliņš ar lekciju „Laiks”.        „Mēs uztveram apkārtējo pasauli ar savām piecām maņām. Uztveres sajūtas mēģinām interpretēt un veidot gudras hipotēzes, kuras apstiprinās. Tad uzskatām tās par pierādītu teoriju. Paiet kāds laiks un rodas novērojumi, kas ir pretrunā ar vispārpieņemto, ” – raksta Dainis Ozoliņš. Bet kā tad ir ar pašu Laiku? Vai tiešām mēs zinām par to visu?  Meklēsim atbildes lektora teiktajā.

13. decembrī  tekstilmāksliniece  Baiba Vaivare piedāvās neparastas idejas un praktiskus padomus radošajā darbnīcā „Oriģinālu Ziemassvētku dāvanu izgatavošana un noformēšana”

„ ...process ir aizraujošs – gluži kā piedzīvojumu romāns. Tas paņem savā varā ikvienu, kam tīk notikumu attīstība: gan maiga, gan dinamiska.” / B. Vaivare /

Interesentus lūdzam iepriekš pieteikties, lai saņemtu informāciju par līdzi ņemamajiem materiāliem. Tālrunis uzziņām : 26742568

20. decembrī  Dailes teātra aktrise, astroloģe un numeroloģe Akvelīna Līvmane ar lekciju „Mācāmies palīdzēt sev pašiem”.

„ Ja tu man kaut nedaudz tici, es tev atklāšu savas visapslēptākās jūtas: pret visu, kas man šķiet naidīgs vai nepanesams, es attiecos tā: Dievam es nepakļaujos, bet piekrītu Viņam un sekoju ne jau aiz nepieciešamības, bet gan no visas sirds. Lai kas ar mani notiktu, neko nepieņemšu ar bēdīgu vai ļaunu sejas izteiksmi. Nav tāda nodokļa, ko es maksātu pret savu gribu. Bet viss par ko mēs vaidam un šausmināmies, ir tikai nodoklis par dzīvi.” / no L. Brīdakas un A. Līvmanes grāmatas „Zem sargeņģeļa spārna”/

27. decembrī  „Gaismas Dārzs” svin Ziemassvētkus. Mūsu ciemiņš būs folkloras un tautas tradīciju pētniece, mūziķe un Sokrāta Tautskolas lektore  Solvita Lodiņa ar lekciju „Ziemassvētki”.

„Lai atnāk vakars. Vakarā es sapratīšu, kādēļ bija vērts šodienu dzīvot” – teic Solvita Lodiņa.

Lai mums visiem ir prieks par savām nodzīvotajām dienām. Piepildīsim tās ar sirsnīgiem un gudriem, vārdiem , gaišām domām un labiem darbiem.

Fiziķis un filozofs, Sokrata Tautskolas un Rietumu Ezotērikas skolas lektors Dainis Ozoliņš.

Tekstilmāksliniece Baiba Vaivare ( pirmā no kreisās) vada radošo darbnīcu.

Radošā darbnīca "Oriģinālu Ziemassvētku dāvanu izgatavošana un noformēšana"

Dailes teātra aktrise, astroloģe un numeroloģe Akvelīna Līvmane.



Folkloras un tautas tradīciju pētniece, muziķe, Sokrāta Tautskolas lektore Solvita Lodiņa.



Ziemassvētku noskaņas Gaismas dārzā

... sākās ar siltu un sirsnīgu uzņemšanu un kūpošām smaržīgas tējas tasītēm mūsu rokās. Ar Uguns Gaismu un Siltumu sveču liesmās galda vidū, ap kuŗu omulīgi bijām sasēduši. Ar pirmajiem biklajiem iepazīšanās vārdiem un maigiem iespaidiem par to, kas ir Gaismas Dārzs – mirdzums ap debess spīdekļiem, ko daudzi zin par dārziņu vai gaismas dārzu dēvējam.

Zaiga, kuŗai pašai vārds kā gaisma, pauda domu, ka Gaismas dārzs ir tie atsaucīgie klausītāju, kuŗi pulcējas klausīties tos gara spīdekļus, kas še nāk savus pieredzes stāstus stāstīt un zināšanu kamolus ritināt, dziesmas skandēt un senos mītus par dzīviem atkal darīt.

Un kas tad patiesi Gaismas dārzs ir še uz Zemes?

Mēs jau zinām to līdzības principu, ko Hermejs Trismegists savulaik paudis – kā augšā, tā arī apakšā un kas latvju Dainā pausts tik daiļi:

Cik gaisā spožu zvaigžņu,

Zemē sīku akmentiņu...

Un izrādās, ka Gaismas dārzs uz Zemes, Latvijā plaukst Lielvārdē, daudzu teiku un leģendu, savādu stāstu un notikumu cauraustā novadā. Vārds Lielvārde vien dara lielvārdiešus lepnus. Un nu jau ne tikai senās pagātnes veikumā Lielvārdes dzīvība apliecinās – Lielvārdes jostās ieaustās gaismas un dzīvības stāsts turpinās Lielvārdē atkal. Jo to zin katrs, ka Lielvārdes jostas stāsts ne tikai par Visumu tālo un latvju tautu seno, bet arī stāsts par ikkatru no mums un arī par to, kā mēs katrs savu dzīves un dzīvības pavedienu apzināmies un vijam Latvijas/Pasaules jostā/audumā. Un Lielvārdē ir ļaudis, kas apzinās.

2009.gada rudenī šeit dibināta Zinību biedrība Gaismas dārzs. Tas nosaukums tā vien aicina dzejot un starot, un mirdzēt. Un kopš novembrā še, mistēriju pārpildītajos koku ielokos slēptajā namā, Lielvārdes kultūras namā, ir sācis kuplot, starot un droši vien arī dzīvības zaļumā zaļot, Gaismas Dārzs. Tā galvenās kopējas lielvārdietes, radošas, smalkas un mākslinieciskas būtnes, Sandra Sabīne Jaundaldere un Irēna Arāja. Jāpiesauc arī sirsnīgais un labvēlīgais atbalsts no Lielvārdes Kultūras nama, kur dārzam ļauts kuplot, jo katram dārzam jau vajag vietu. Stabils pamats atspērienam vai pirmajam dzīvības elpojumam nācis no Lielvārdes Attīstības fonda.

 

Un nu par to vakaru Ziemassvētku noskaņās, kam palīdzēja uzburties Solvita Lodiņa – kokles un balsis skandēdama, dainu atklāsmēs dalīdamās.

Vēl mirkli pirms sākuma Saule grasīdamās rietēt iespīdināja spožus starus mums sejās, pavērās mākoņu mala pašās debesu pamalē un sūtīja mums sveicienu, saulainu atgādinājumu par to, ka Saule jau vesta – ceļš kalnup sācies.

 

Solvitas Ziemassvētku dziesmu stāsts ir savijies ar viņas tradicionālajiem dziļajiem pētījumiem par Dainu zīmju valodu un tā atspulgu mazajā Visumā – mūsu augumā, tā redzamajos un neredzamajos laukos.

Kādam Solvitas – Saules Dzīves stāsts ir kās jauns un šķietami nezināms, citiem – piemirsts zināmais. Ikkatrs klātesošais ir aicināts līdzi dziedāt, līdzi just un līdzi domāt.

Un tikšanās vieliskais vainagojums – iespēja iegādāties Solvitas jauno Ziemassvētku dziesmu tvartu, kas viņas pašas ierakstu studijā Māravoti tapis ar vēlējumu Latviskus Ziemassvētkus!

 

Tad nu vēlmes un vēlējumi: Lai mums visiem latviski Ziemassvētki, Meteņi, Lielā diena, Ūsiņi... , Krustabas... un citi gada rites un ģimenes godi.

Lai Solvitas jaunajam mūzikas tvarta izdodas atrast klausītājus, kuŗi pēc tā ilgojas (jau tagad zinu, ka tādi ir). Un Solvitai lai iedvesmas un visa kā cita laba pietiek arī nākamo svētku ierakstiem. Lai Laima vada pa labvēlīgiem ceļiem un labu ļaužu pulkā arvien!

Lai Gaismas dārzs Lielvārdē plaukst, zeļ un staro!

Lai Gaismas bagāts Jaunais gads it visiem mums!

Lai Gaismas dārzi, gaismas saliņas ik mirklī uzplaukst it visur Latvijā!

Lai tālo novadu ļaudīm pietiek spēka, iedvesmas un labu ļaužu pulks visapkārt!

Lai Dieva padoms vienmēr klātesošs un sadzirdēts!

Lai Laima vada! Lai Pērkons sargā!

 

Gunta Saule

2009.novembris.

 1. novembrī „Gaismas Dārza” zinību ciklu atklās Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs un Jūrmalas Aizsardzības biedrības valdes loceklis Rihards Pētersons ar lekciju” Latvijas kultūras mantojums laikmetu krustcelēs. Atskats pagātnē un ieskats šodienā”. Lektors sniegs ieskatu par paveikto un vēl darāmo. Cīņa notiek joprojām un varbūt tieši pašreiz ir pēdējais laiks izglābt kādu novārtā pamestu vērtību, lai atstātu to mantojumā nākamajām paaudzēm. Rihards Pētersons ir patiess patriots, mākslas zinātnieks, vēsturnieks un studentu iecienīts lektors. Būtiska ir arī viņa pieredze Jūrmalas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā. Viņa stāstījums liek paraudzīties sev apkārt ar rūpīga un saudzīga saimnieka aci.

8. novembra ciemiņš būs  Sokrāta Tautskolas un Latvijas Antoposofiskās biedrības Rietumu Ezotērikas skolas lektors, fiziķis un filosofs Dainis Ozoliņš ar lekciju „Gaisma”. Dainis Ozoliņš saprotamā un saistošā veidā liek palūkoties uz it kā ikdienišķo un pierasto gan fiziskā, gan ezotēriskā aspektā.

    „Nonākuši pie apakšējās pasaules sliekšņa, satiekamies ar pašu radītajām trim pūķa galvām – bailēm, dusmām un šaubām. Savas dzīves laikā esam tās sakrājuši zemapziņā, kas arī ir apakšējā pasaule....Pūķa galvas var viegli nocirst – tikai jāsaņem drosme ... vizualizējot savas bailes, dusmas un šaubas, var tās kā akmeņus pāršķelt un pārvērst Gaismā.”/ D. O./

 Dainis Ozoliņš zina vārdus, kuri spēj iedvesmot un aizraut .... un viņa uzstāšanās bieži beidzas ar aplausiem.

15. novembrī pie mums ar lekciju „Lāčplēsis” viesosies LU profesore Sigma Ankrava, unikāla pētījuma un grāmatas „ Lāčplēsis, Karalis Artūrs un Svētais Grāls” autore.

„ – Paskaties, kā visiem mirdz acis, kad tu runā par Lāčplēsi! – reiz pēc kādas publiskas uzstāšanās man teica Janīna Kursīte. Domāju, ka te galvenā nozīme bija ne tik daudz runātājai kā tematam, jo varoņus visbiežāk piesauc laikā, kad varoņu trūkst. Skumja, bet patiesa atziņa... Vēstures ceļi ,kas vieniem liek kļūt par varoņiem, bet citus padara uz mūžu mūžiem nicinātus, ir neizdibināmi. Var tikai apbrīnot mūsu literatūras klasiķu Andreja Pumpura un Raiņa talantu, kas no tautas teikām un pasakām spēja ne tikai augšāmcelt Lāčplēsi, bet arī izdarīt to tik pārliecinoši, ka mēs vēl šodien bieži domājam un spriežam par Latvijas pagātni un nākotni viņu radītajās kategorijās, „ – raksta Sigma Ankrava.

 Uz šo tikšanos īpaši aicinām skolu jaunatni, studentus un katru, kurš sevī jūt daļu no Lāčplēša drosmīgā gara.

22. novembrī mūs priecēs sinoloģes Ligitas Davidovas dzīvais un krāsainais stāstījums lekcijā  „Mūsdienu Ķīnas dzīvesveids”. Lektore studējusi Ķīnas kultūru LU un ilgstoši dzīvojusi minētajā valstī. Uz Ķīnu šodien ar neatslābstošu uzmanību skatās visa pasaule. Ķīna pārsteidz ne vien ar seno un dziļo kultūru, milzīga mēroga svārstībām politikas un ekonomikas jomā, neticamiem sasniegumiem, bet arī ar ikdienas ainām. Līdzās tam ķīniešu sakāmvārds vēsta - „ Ja dvēselē ir gaisma, tad personība būs skaista, Ja personība ir skaista, tad mājās būs harmonija. Ja mājās ir harmonija, tad tautā būs kārtība. Ja tautā ir kārtība, Tad pasaulē būs miers.”

 

"Gaismas Dārza" vadītājas Sandra Sabīne Jaundaldere, Irēna Arāja un LMA pasniedzējs, Jūrmalas Aizsardzības biedrības valdes loceklis Rihards Pētersons.

Lekciju "Gaisma " lasa fiziķis un filozofs Dainis Ozoliņš.

LU profesore Sigma Ankrava ( otrā no kreisās) pie sarunu galda.

Sinoloģes Ligitas Davidovas lekcija "Mūsdienu ķīnas dzīves veids".