piektdiena, 2012. gada 6. janvāris

Februāris. 2012.



Februāra mēnesī turpinām pulcēšanos ik svētdienu 15.00 – 17.00, Kultūras nama „Lielvārde” telpās.

5. februārī viesis būs rakstnieks un ceļotājs Pēteris Strubergs ar stāstījumu par savu jaunāko piedzīvojumu -  "Dienvidamerikas odiseja".

„ Dalīšos  iespaidos par ceļojumu no Patagonijas ledājiem Argentīnā līdz inku impērijas bijušai galvaspilsētai Kusko, Peru. Pabūsim pie varenajiem Upsalas, Onelli un Perito Moreno šļūdoņiem, fantastiskās Iguasu ūdenskritumu kaskādes kā no Argentīnas tā arī no Brazīlijas puses, kā arī valdzinājuma pilnajā tango šūpulī Buenosairesā. Izbaudīsim sajūtas braucot 4200 metru augstumā ar "debesu vilcienu" pa Andiem un  pa pasaulē sausāko Atakamas tuksnesi Čīlē. Aplūkosim augstkalnē izvietotos  iespaidīgos El Tatio geizerus un vienu no mūsu planētas skarbākajiem nostūriem Mēness ieleju ( Valle de la Luna), kur nav satopamas nekādas dzīvības pazīmes.  Pēc tam trīs dienas pavadīsim Bolīvijā piecu kilometru augstumā virs jūras līmeņa apciemojot Balto, Zaļo un Sarkano lagūnas,  priecājoties par tikšanos ar graciozajām lamām un flamingo un jūsmojot par unikālo Salar de Uyuni sāls ezeru, kura vidū atrodas pārsteidzoši jauka klinšaina sala ar 10 metru augstiem kaktusiem  Apciemosim kokas muzeju Lapasā un vienu no ievērojamākajiem pasaules brīnumiem, vairāk nekā pirms 500 gadiem augstu klintīs būvēto inku pilsētu Maču Pikču. Ceļojumu beigsim Peru galvaspilsētā Limā.”

 /P. Strubergs/

Pēteris Strubergs bijis gandrīz 80 pasaules valstīs, uzrakstījis par ceļojumiem 6 grāmatas. 
Rakstnieks un ceļotājs Pēteris Strubergs ar ceļojumu stāstu "Dienvidamerikas odiseja"

Pētera Struberga grāmata "Tuvie Austrumi".

Adīta maska no Dienvidamerikas.



12. februārī  ciemiņš būs Dailes teātra aktrise, astroloģe un numeroloģe Akvelīna Līvmane ar sarunu „Debesīs noslēgtās laulības”. Akvelīna jau viesojusies „Gaismas Dārzā” 2009. un 2010. gadā, daloties zināšanās par veselības uzturēšanu, atjaunošanu un numeroloģiju. Ir patiess prieks, ka varam tikties atkal. Šoreiz, mīlētāju svētkiem tuvojoties, domāsim par sievietes un vīrieša attiecībām, partnerību ģimenē.
Aktrise, astroloģe un numeroloģe Akvelīna Līvmane.

Lektores rosināti , palūkoties uz dzīvi caur līksmu krāsu brillēm

Vai ir neatbildami jautājumi un nerunājami vārdi.... , lūk, kāds ir jautājums.



19.februārī arhitektūras doktore, RTU Telpiskās un reģionālās attīstības pētījumu centra vadošā pētniece, augstskolu un Sokrāta Tautskolas lektore Ludmila Kartunova turpinās pavasarī atklāto ciklu „Ģeoekoloģija”. Ceturtā lekcija. Nogulumiežu sega." Iepazīsimies ar nogulumiežu segas struktūru Latvijā. Noskaidrosoim kā tā ietekmē ceļus, tiltus, komunikācijas un cilvēku veselību.
Ludmila Kartunova saistoši un aizrautīgi izskaidro Zemes dzīlēs norisošo procesu ietekmi uz dzīvajiem organismiem un ,protams, cilvēku. Zinātnieces pētījumu virzieni ir ģeofizika, ģeoekoloģija, ekoloģija, hidroģeoloģija, medicīnas ģeogrāfija u.c..
Ogres rajona teritorijas kosmisko attēlu ģeodinamiskās dešifrēšanas rezultātu karte rāda nogulumiežu platformas ( balts) - labvēlīgas dzīvošanai, lūzumu joslas ( dzetens) - nelabvēlīgas, lūzumu krustpunkti,(oranžs)- nevēlami pastāvīga, ilgstošai dzīvošanai.



26. februārī Latvijas Folkloras biedrības, Folkloras kopas Grodi un Katlakalna Folkloras kopas vadītājs Andris Kapusts ar sarunu „Tradicionālā kultūra mūsdienās Latvijā – dzīvesziņa, tradīcijas , svētki un rituāli.”
Latvijas Folkloras biedrības vadītājs Andris Kapusts.

Jautājumi un atbildes pēc lekcijas "Tradicionālā kultūra mūsdienās Latvijā - dzīvesziņa, tradīcijas, svētki un rituāli."



Ceturtdienās 18.00 - 20.00  uz vakarēšanu pulcējas  Tautas tradīciju kopa "Austras koks".( Iepriekšējai saziņai - mob. t. 26448664 
Rudaci , plataci, kur liki gaļu?


                              
Meteņu gaļas cepšana Tautas tradīciju kopa "Austras koks" 11.02.2012.
Vizināšanās no kalniņa un lielīšanās, lai viss, kas labs, taptu vēl labāks.



 Jaunumi!
24. februārī 18.30  Zinību biedrība „Gaismas Dārzs” piedāvā nodarbību "Brīvā kustība". Tā ir iespēja sajust harmoniju un jaunradi caur mūziku, kustību, gara un ķermeņa vienotību. Brīvajā kustībā ikviens var kļūt atraisīts, drošs un radošs, gūt prieku izpaužot sevi dejā. Tajā ir tikai tie dejas soļi, kurus teic mūzika un katrs rada pats.
Nodarbībai nepieciešams ērts apģērbs, deju čībiņas vai zeķes un kustību prieks. Tuvākas ziņas – mob.t. 26448664



 25.februārī 12.00 "Gaismas Dārza" Rokdarbu darbnīca.
"Sveicinātas, rokdarbu mīļotājas!
Mani sauc Iveta Kļaviņa. Jau no bērnības es ar aizrautību nodarbojos ar rokdarbiem. Protu adīt, tamborēt un izšūt. Pēdējā laikā esmu apguvusi arī pērļošanas mākslu un izdevusi par to grāmatiņu “Gaisīgās pērlīšu rotas”. Man ļoti patīk meklēt interesantas idejas un pēc tam tās realizēt dažādos veidos. Tā, meklējot idejas žurnālos un dažādās interneta vietnēs, radās iecere tās apvienot vēl vienā grāmatiņā par tamborētiem rotājumiem, kas iznāca pagājušā gada nogalē.
Ja Jums ir brīvas sestdienas un vēlaties apgūt kādu jaunu rokdarbu veidu vai vienkārši kopā padarboties un papildināt zināšanas Lielvārdes kultūras namā, tad esiet mīļi aicinātas uz manām nodarbībām. Tēmas varētu būt dažādas: gaisīgās rotas, krelles, pērļotas piespraudes un kuloni, kā arī daudz kas cits – par to sarunāsim tiekoties. Varu piedāvāt arī kādu vērtīgu vai interesantu padomu adījumu un tamborējumu rakstu atšifrēšanā un veidošanā. Pirmā iepazīšanās Lielvārdes kultūras namā 25. februārī 12.00."  Darbnīca plānota 2 reizes mēnesī, sestdienās. Nodarbības ilgums 4 stundas.Nākošā tikšanās 10. martā 12.00.

Tuvākas ziņas - mob. t. 26742568.


Līdzdalība - ziedojums.


Radīsim Gaismu Kopā.





otrdiena, 2011. gada 20. decembris

Janvāris.2012.

Janvāra mēnesis, gada aizsākums nevilšus izveidojis pārsteidzošu ainu. Daļa no tā pieder gara, arhetipiskajai pasaulei ( Zīme, Simbols), daļa - dzīvajai, vieliskajai (Dzīvība, Zeme).
Ar Labā un Gaišā vēlējumiem


8.janvārī  jauno gadu aizsāks un darīs gaišu zintniece un dziedniece Liesma Agne ar sarunu „Stāsts par senbaltu zīmēm un dainām”. Dziedniecības un zintniecības pamatus apguvusi pie Ivara Vīka un Jura Gustava. No paaudzes paaudzē Agnes dzimtas sievietes ir bijušas audējas.  Mantojumā no vecvecmāmiņa Maijas Bērziņas palikusi pirms 100 gadiem austa Lielvārdes josta. Šīs jostas raksti un Ivara Vīka viedie vārdi ir rosinājuši pētīt rakstus un tos rakstīt. Agne uzskata, ka gan rakstos, gan dainās ir daudz šifrētas informācijas, kas jāatklāj.
„Vēlos rosināt jūsu interesi un izpratni, kas ir zīmēs, ko tās vēsta, kā tās pielietoja mūsu senči un kā tās pielietot mums.” / L. Agne /
Liesmas Agnes dzimtas saknes ir bijušas Lielvārdes pusē, un Lielvārdes vārdu viņa teic ar īpašu mīļumu.  
( Lekcija atcelta. )

15.janvārī   fizikas maģistrs, filozofs , antroposofs, Valdorfa pedagogs un Sokrāta Tautskolas lektors Dainis Ozoliņš  ar lekciju „ Simbols”. Pamatojoties uz ilggadēju pētījumu, Dainis ir izveidojis vairāku lekciju ciklu par šo tēmu. Gaidām pirmo lekciju.
Meklēsim atbildes uz jautājumiem .Ko mēs saprotam ar simbolu? Ar ko simbols ir saistīts? Vai tas ir tikai kādas idejas fantastisks attēlojums, lai kādu domu heraldiski uzgleznotu? Vai simbols ir tikai estētiska vērtība un tas nav nekas nozīmīgs? Vai simbols ir kaut kas dziļāks? Kā simbolu uztver Rietumu kultūras cilvēks un Austrumu kultūras cilvēks? Kas īsti slēpjas aiz simbola?

Lektors Dainis Ozoliņš aizsāk lekciju ciklu "Simbols".
Lekcijas gaitā  katrs dalībnieks saņem uzdevumu uzzīmēt Koku.

22.janvārī

 Latvijas Dabas muzeja vecākais paleontologs Ivars Zupiņš  ar lekciju
„Dzīvības ceļš 3,5 miljardu gadu garumā: evolūcija un lietiskie pierādījumi".

„ Zemes vēsture ir aizsākusies spoži un ugunīgi kopš planētas veidošanās pirms 4,6 miljardiem gadu, bet Zemes unikālākā pazīme ir dzīvības eksistence uz tās. Par to arī 22. janvāra stāsts: galvenās epizodes no evolūcijas gaitas (zilaļģes un skābeklis.. bruņuzivis un mūsu priekšteči devona jūrās.. dinozauri un masveida izmiršanas.. mamuti un klimata pārmaiņas Zemes vēsturē..). Sveicienam no Latvijas Dabas muzeja - tuvākai iepazīšanai un aptaustīšanai daži pārakmeņojumi, kuru vecums no 2 000 000 000 līdz 12 000 gadu. Īpašais pielikums lielvārdiešiem: jūsu mūžsenie novadnieki no Lielvārdes un tuvākās apkārtnes.” /I. Zupiņš./


Latvijas Dabas muzeja vecākais paleontologs Ivars Zupiņš

Iztēlē atgriežamies Kembrija periodā.

Fosīlijas atrodamas arī tepat Lielvārdē, Daugavmalā, bet aplūkojamās atceļojušas īpaši uz šo lekciju.

Viens no 6 mamuta zobiem.( Laba maizes klaipa lielumā un krietni smags.)

29.janvārī arhitektūras doktore, RTU Telpiskās un reģionālās attīstības pētījumu centra vadošā pētniece, augstskolu un Sokrāta Tautskolas lektore Ludmila Kartunova turpinās pavasarī atklāto ciklu „Ģeoekoloģija”. Trešā lekcija – „Kristāliskā pamatklintāja tektonika. Lūzumi.”. Zinātnieces pētījumu virzieni ir ģeofizika, ģeoekoloģija, ekoloģija, hidroģeoloģija, medicīnas ģeogrāfija u.c..
Pirmā ievadlekcija, par Zemi – dzīvības attīstības planētu, aizsāka stāstījumu par ģeoloģijas un kosmiskās vides ietekmi uz iedzīvotāju veselību un saimniecisko darbību. Otrā lekcija izskaidroja kristāliskā pamatklintāja veidošanos uz Zemes, tā ietekmi uz cilvēka veselību un demogrāfiskajiem procesiem. Zinātnieces veiktie pētījumi un kartes liecina – Latvija ir viena no pasargātākajām, dzīvošanai piemērotākajām vietām uz Zemeslodes. Turpinājumā – Zemes garozas tektonika, plaisu un lūzumu veidi. kristāliskais pamatklintājs, un  to ietekme uz cilvēkiem. Zemestrīces Latvijā.
L. Kartunovai piemīt liels talants aizraujoši  un ikvienam saprotami izskaidrot varenos ģeoloģiskos procesus. Viņas pētniecības virzieni, apkopotās un sniegtās zināšanas ir unikālas.
„Ar Zemes kristālisko pamatklintāju mēs nedaudz iepazināmies pagājušajā lekcijā. Bet kāda ir kristāliskā pamatklintāja struktūra?
Tas ir dzīvībai svarīgs jautājums, tāpēc, ka lūzumu zonas, kuras sadala kristālisko pamatklintāju ir zemestrīču vietas. Un tas vēl nav viss.
Lūzumi ir komunikācijas starp Zemes dzīlēm un kosmosu. No tām kosmosā aiziet varenas vielu un enerģijas plūsmas, kuras organismi nevar adaptēt. Dzīvot uz lūzumiem ir bīstami! Svarīgi zināt :
·        Kur Latvijā atrodas šīs enerģētiskās zonas?
·        Kā šīs plūsmas ietekmē mūsu demogrāfiskos rādītājus, veselību, intelektu.
·        Vai lūzumi un plaisas ir mūsu ienaidnieki vai draugi?
Var uzdot vēl daudz jautājumu. Un jums būs iespēja to darīt nākamajā lekcijā.”
/L. Kartunova/

Dr arch., ģeoekoloģe Ludmila Kartunova.

Karte, kurā skaidri iezīmējas lūzuma zonu raksts.

Iepazīšanās ar Lielvārdes apkaimes lūzumu karti.

Lielvārdes apkaimes lūzuma zonu karte,


 Ieeja par ziedojumiem.

Tautas tradīciju kopa "Austras koks" pulcējas cetrurtdienās 18.00 - 20.00 . Gatavojamies Meteņiem. Informācija - mob.t. 26448664.


Radīsim Gaismu Kopā.


otrdiena, 2011. gada 29. novembris

Decembris.2011.

 4.decembrī - ģeoloģijas doktores Ievas Upenieces  stāstījums "Ceļojums pa ASV Rietumu krasta nacionālajiem parkiem". Neskartā, mežonīgā, tuksnešainā, brīvā Amerikas daba, augstākie koki pasaulē, satraucošas tikšanās. Zinātniece, aizrautīga ceļotāja, fotogrāfe, gide un lektore Ieva Upeniece, kura pērn priecēja ar stāstījumu par Turciju - "Ceļojums gar četrām jūrām" ,nu dalīsies šovasar gūtajā pieredzē. Lekciju papildina bagātīgs attēlu krājums.
„Braucām ar džipu, gulējām galvenokārt mašīnā, kempingu teritorijā. Vispār vairāk kā forši, tikos vēl ar lāceni un lācēniem (pa gabalu) uz tūristu takas Sekvoju nacionālajā parkā. Labi, ka rokā bija sagatavots fotoaparāts, citādi laikam būtu nobijusies.”

/ I. Upeniece/

Ģeoloģijas doktore Ieva Upeniece stāsta par ASV Rietumu krasta Nacionālajiem parkiem.

Ģeoloģijas doktore Ieva Upeniece.

Pārakmeņotas koksnes gabaliņš.



11. decembrī prasmīga rokdarbniece un rokdarbiem veltītu grāmatu autore Iveta Kļaviņa vadīs Ziemassvētku darbnīcu !

„Mani sauc Iveta Kļaviņa un rokdarbi ir mans hobijs. Man ļoti patīk adīt un tamborēt, es ar prieku sekoju līdzi jauniem un netradicionāliem rokdarbu veidiem. Viens no tādiem jaunumiem man bija gaisīgo rotu izgatavošana, kuru apguvu pašmācības ceļā. Esmu uzrakstījusi un izdevusi apgādā Zvaigzne ABC grāmatiņu par šo tēmu - "Gaisīgās pērlīšu rotas". Šajā tehnikā ir iespējas izmantot ne tikai jaunus izejmateriālus, bet arī apnikušas, no modes izgājušas vai saplīsušas krelles, dažāda lieluma un materiāla pērlītes. Bez pērlītēm vēl vajadzīga ļoti tieva makšķeraukla vai pērļošanas aukla, smalka adatiņa pērļu vēršanai, rupja tamboradata un – darbs var sākties!
Aicinu interesentus uz radošo darbnīcu, kur varēsiet iemācīties izgatavot rotu sev vai Ziemassvētku dāvanu draudzenei. Pieteikties un par materiāliem nodarbībai interesēties varat, rakstot uz e-pastu janak40@inbox.lv "

/ I.Kļaviņa /

Iveta Kļaviņa. "Gaisīgās pērlīšu rotas", Zvaigzne ABC.

Ivetas Ķļaviņas darinātā rota no stikla pērlītēm un gliemežnīcu gabaliņiem atsauc atmiņā mītu par Venēras piedzimšanu.
Rotu meistare Iveta Kļaviņa ( centrā) sniedz padomus par gaisīgo rotu darināšanas gaitu.

Darbs kreļļu darbnīcā ir aizraujošs un radošs, taču prasa uzmanību, pacietību un pirkstu veiklību.



18.decembrī  - Ziemassvētki „Gaismas Dārzā”.  Tuvojas gada tumšākais brīdis, kurš veltīts gaišākajām domām. Domāsim katrs savu gaišo un visi kopīgi pašu gaišāko, lai Saulītei un mums visiem vieglāks ceļš cauri Ziemai uz Pavasari. Ziemas Saulgriežus svētīsim ar  latviešu tautas tradīciju glabātājām, dziesmu un rotaļu zinātājām  - folkloras kopu „Vilcenes” no Rīgas.
Folkloras kopu "Vilcenes"un "Vilki" dalībnieku viesošanās "Gaismas Dārzā"

Čigāniņi ir klāt! Mājai svētība atnesta!



 Čigāniņi, čigāniņi,
Totari,to!
Vienu vietu, vienu vietu,
Totari, to!


Tu, kaziņa, pati zini,
Kāds vilciņam mundieriņš.
Īsi, strupi kamzolīši,
Pazolēti zābaciņ'.


Danco, lāci, danco, lāci,
Saiminiece aizmaksās:
Pieci šķinķi kaķa gaļas,
Trīs kukuļi grūstas maiz's.







Čigāns man iemācīja
Savu lielu amatiņ.
Zirgus zagt, ļaudis krāpt,
Pa krūmiem diedelēt.


Nāve , nāve nāc jel drīz,
Ņem tos vecos puišus līdz.
Vecie puiši guļ uz krāsns,
Gaida kad tā nāve nāks.


Kas tā tāda diža sēta
Aiz kalniņa lejiņā.
Tai sētai treji vārti,
Visi treji sudraboti.
Pa vieniem Dievs ienāca,
Pa otriem mīļā Māra.
Pa trešiem Saule brauca,
Div' dzelteni kumeliņ'.


Ieeja – ziedojums.

Radīsim Gaismu Kopā.




trešdiena, 2011. gada 5. oktobris

Novembris.2011.

Kad vasarzaļie dabas dārzi pošas miera un atpūtas brīdim, mostas „Gaismas Dārzs”.
Katru novembra svētdienu no 15.00 līdz 17.00 Kultūras namā „Lielvārde” viesosies ievērojami Latvijas cilvēki, lai dalītos ar ikvienu savās zināšanās, pieredzē un sirds siltumā.


6. novembrī  zinību ciklu atklās Ed. Kauliņa Lielvārdes vidusskolas direktors, Dao DuGu Šeņ pašaizsardzības skolas vadītājs Aigars Kruvesis. Latvijas vēsturē pirmajās pirtnieku meistarības sacensībās, kurās pirtniekiem vajadzēja demonstrēt pirts un pēršanas mākslas pielietošanas tehniku  2011. gadā iegūta 2. vietu.
Dzirdēsim  semināra lekciju kursa  „Daba. Cilvēks. Ritms”
Tēmu: „Veselības kokteilis rudens vēja pieskārienam.”
·        Mēness cikla iedarbība uz organisma vispārējām darba spējām, tā ietekme ķermeņa atjaunošanās procesos pēc  fiziskām un psiholoģiskām slodzēm.
·        Diennakts cikla bioritms un enerģētikas svārstības cilvēka organismā, ietekmējošie faktori uz dzīvesveidu un veselību.
·        Mēness cikla iedarbība uz organismu pirts procedūrās.
Mēness ciklu maiņai ir būtiska ietekme uz visu dzīvo dabu, tai skaitā uz cilvēka organismu. Mūsdienu saspringtajā dzīves ritmā reti kuram ir laiks ieklausīties dabas un sava ķermeņa mijiedarbībā. Kā mums izturēties dažādās Mēness dienās un prasmīgi iekļauties dabas ritmos savā ikdienā?!
„Lasu lekcijas "DABA CILVĒKS RITMS" un organizēju seminārnodarbības.  Pirts cienītājiem tiek organizētas lekcijas un apmācība pirts lietās.”/A. Kruvesis/

 Aigars Kruvesis māca pazīt  liepu, ozolu, lazdu, bērzu un citas pirtsslotas. Slotu siešanai noder arī kadiķis.

13. novembrī viesosies rakstniece, daudzu žurnālā „Patiesā Dzīve” publicētu stāstu, detektīvromāna „Liktenīgā atgriešanās” un stāstu grāmatas „Nenotikusi mīlestība” autore, M.Lenoksa „Sapņu grāmatas” tulkotāja, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas un mācību centra „Citadele” lektore, filozofe, sociālo zinātņu maģistre, Liepājas Universitātes programmas „Rakstniecība un komunikācija” maģistrante Jana Veinberga ar sarunu „Vai mums vajadzīgs Pelnrušķītes stāsts. Kādas grāmatas mēs lasām un kādas ar troksni aizcērtam”.
„Manas dzīves ikdienas realitāti raksturo četras lietas:
Jūrmala – kopš dzimšanas dzīvoju Jūrmalā un zinu, ka jūras tuvums veicina jaunradi.
Filozofija – esmu diplomēta filozofe un tā nav ne izglītība, ne profesija, tas ir domāšanas veids.
Pedagoģija – jau gandrīz desmit gadus lasu lekcijas augstskolā un man ļoti patīk palīdzēt pieaugušiem cilvēkiem apgūt jaunas zināšanas un prasmes.
Un, protams, rakstniecība. Tā ir mana brīvības izpratne. Spēja un iespējas izteikt sevi vārdos.
Mana kaislība ir lasīšana un grāmatas, tādēļ vienmēr alkstu dzirdēt, kādas grāmatas cilvēki lasa; kādas grāmatas viņiem ir nepieciešamas kā maize, un kādas – kā saldais ēdiens. Tāpat ar prieku dalos savā lasītājas pieredzē. Protams, neizpaliek arī stāsts par to, ko un kāpēc rakstu es. „   / J. Veinberga /

Rakstniece un filosofe Jana Veinberga.


20. novembrī arhitektūras doktore, RTU Telpiskās un reģionālās attīstības pētījumu centra vadošā pētniece, augstskolu un Sokrata Tautskolas  lektore Ludmila Kartunova turpinās pavasarī atklāto ciklu „Ģeoekoloģija”. Otrā lekcija – „Kristāliskais pamatklintājs, no kura atkarīga mūsu veselība”. Zinātnieces pētījumu virzieni ir ģeofizika, ģeoekoloģija, ekoloģija, hidroģeoloģija, medicīnas ģeogrāfija u.c..
Pirmā ievadlekcija, par Zemi – dzīvības attīstības plānētu, aizsaka stāstījumu par ģeoloģijas un kosmiskās vides ietekmi uz iedzīvotāju veselību un saimniecisko darbību. Turpinājumā – Zemes garozas tektonika, plaisu un lūzumu veidi, kristāliskais pamatklintājs, un  to ietekme uz iedzīvotāju veselību un demogrāfiju. Zemestrīces Latvijā.
L. Kartunovai piemīt liels talants aizraujoši  un ikvienam saprotami izskaidrot varenos ģeoloģiskos procesus. Viņas pētniecības virzieni, apkopotās un sniegtās zināšanas ir unikālas.

„Kristāliskais pamatklintājs ( KP ) atrodas Zemes garozas apakšdaļā ( granīti, diorīti, bazalti ...). Priekš kam mums zināt, kas notiek daudzu kilometru dziļumā?
Izrādās, ka tieši šī garozas daļā nosaka mūsu mentalitāti, dzīves ilgumu, bērnu skaitu un vēl daudz ko citu, par ko mēs pat nevaram iedomāties.
Ir ļoti svarīgi zināt , kādā dziļumā atrodas KP virsma mūsu nākamās mājas vietā, lai būtu pārliecināti par to, ka bērni noteikti būs. Ka lopi vairosies un augi dos ražu!
Svarīgi apzināt, kas mūs sagaida teritorijā ar konkrēto KP dziļumu.
Atnāciet! Parunāsim par kristālisko pamatklintāju Latvijā un Ogres rajonā, padomāsim kā uzlabot dzīvi.”
„Ogres rajons atrodas Latvijas intensīvākajā magnētiskā laukā. Jūs saņemat vairāk informācijas nekā citi, esat gudri un zinātkāri , līdz ar to jums vislielākā tieksme pēc zināšanām. Strādāt ar tādiem cilvēkiem ir viens prieks!”
 / L. Kartunova /

Arhitektūras doktore, zinātniece ģeoekoloģe Ludmila Kartunova.
 27.novembrī  Vīru kopas „Vilki” dalībnieks un senlatviešu dzīves ziņas pētnieks Jānis Kušķis ar stāstījumu „Vai varam atgriezties pagātnē?”. Šī būs otrā J. Kušķa  viesošanās reize „Gaismas Dārzā”. Viņš ir lielisks, ļoti zinošs lektors, kura iepriekšējā uzstāšanās 2010.14.02. raisīja lielu interesi un vēlmi dzirdēt turpinājumu.
Vīru kopas „Vilki „ sastāvā pašreiz ir 9 vīri. Katrs no tiem pieprot kādu no senajiem arodiem – apstrādā koku, gatavo senos mūzikas instrumentus, kaļ 10-13.gs rotas, šuj tērpus. Viss tiek darināts pētot arheoloģiskajos izrakumos Latvijā atrastos artefaktus. „Vilki” koncertos Latvijā un ārzemēs snieguši vairāk kā 450 koncertu. Ierakstīti 8 mūzikas diski. 2007.gadā saņemta Lielā folkloras gada balva.
  Tiek demonstrēti arī seno karavīru rituāli, sniegti koncertlekciju cikli skolās un sadarbībā ar folkloras kopu „Vilcenes” mācītas senās rotaļas un dejas.
Latviešu tautas dzīvesziņas un senvēstures pētnieks Jānis Kušķis.


Radīsim Gaismu Kopā.
Ieeja par ziedojumiem.

trešdiena, 2011. gada 28. septembris

Tautas tradīciju kopa "Austras Koks" aicina.

Katra tauta ir tik stipra cik stipras ir tās tradīcijas - dzīvesziņa, kura nākusi kā mantojums no mūsu senčiem, un dota, lai vairotu tautas kopības apziņu. Kas ir latvietis? Kas dara to īpašu? Bieži dzird sakām, ka dziesma, taču ... ne kura katra. Kur meklēt spēka vārdus latvietim? Īsti stiprus un gardus kā tikko no krāsns karstās, melnās mutes nākusi rupjmaize. Tāda ir mūsu tautas dziesma. Vietā un īstajā brīdī likta stingra un tieša. Tautas godi - tās ietvars. Būsim cienīgi un pratīsim godu turēt.

Pērn dibinātā Tautas tradīciju kopa „Austras Koks” atsāk pulcēšanos, lai mācītos tautas godu turēšanu, dziesmas un rotaļas. Kopas vadītāja ir Folkloras kopas „Vilcenes” dalībniece Ieva Kušķe.
Ko paši esam darījuši? Svētījuši Ziemassvētkus, Meteņus, Lielo dienu, Ūsiņus, Jāņus  un darīsim to atkal, jo vislabāk ir mācīties darot. Plānots pievērsties arī vedībām, krustabām un citiem godiem.
Ko esam darījuši ārpus pašu loka? Februārī sanācām, lai Lielvārdes bērniem un viņu vecākiem rādītu Meteņdienas svinēšanu – jautrības un pavasara gaidu pilnus svētkus.
Kopā gaidīts ir ikviens. Pirmā vakarēšana ceturtdien, 20. oktobrī 18.00 - 20.00, Kultūras namā „Lielvārde”. Līdzdalība - ziedojums.

Lec, Saulīte, lec , Saulīte,
Spīd’ ar mūsu sētiņā:
Ir mums tava gaišumiņa
Vajadzēt vajadzēja.           ( tautas dziesma )



Ūsiņdiena Lielvārdē.

 Ūsiņu dēvē par gaismas un pavasara, kārtības uzturētāju, bišu, zirgu dievu. Latviešu gadskārtā Ūsiņi iezīmē pavasara beigas un vasaras sākumu. Pēc Gregorija kalendāra svinami 9.maijā.

Pa
Ūsiņš jāja pieguļā
Ar deviņi kumeliņi;
Es tecēju vārtu vērt,
Man atdeva devīto

Pa kalniņu Ūsiņš jāja
Ar akmeņa kumeliņu;
Tas atnesa kokiem lapas,
Zemei zaļu āboliņu.


Ūsiņš jāja labu zirgu,
Ir man lika labu jāt;
Skauģīšam netecēja
Pa pavadas galiņam.
 
Ūsiņš jāja pieguļā
Ar bēro kumeliņu;
Meitas līdzi taisījās
Ūsiņam guni kurt.


Top pantāgs. Pantāgā likām žāvētu gaļu, kartupeļus, sīpolu. Kad apcepts, pievienojām sakultas olas un pienu.


Paldievs, zirgu Ūsainīti,
Par kumeļu barošanu!
Vai izvedu, vai aizjūdzu,
Noturēti nevarēju.

Ļaudīm lieli brīnumi
Par Ūsiņa kumeļiem:
Pieci zirgi, divi ķēves,
Septiņsimtu kumeliņi.