pirmdiena, 2013. gada 11. februāris

"Gaismas Dārzs". Februāris. 2013.

Februāris baltu tradīcijā iezīmīgs ar Sveču dienu, Meteni un Pelnu dienu. Tātad  2. februārī iededzam un atjaunojam Uguni, lai Saulītei vieglāka gaita Kalnā uz Pavasari kāpjot. 16. februārī maskojamies, esam Meteņa bērni, laižamies ar kamaniņām no Kalna , lai vairotu labo. Pelnu dienā kaisām pelnus dārzos un laukos, veicinot auglību. Gaidam Pelnāžu - neapvaldīto un mežonīgo Dabas spēku deju.
Šomēnes mūsu tikšanās reizes ir :

Svētdien ,17. februārī 14.00 Grāmatnīcas "Jumava" izstāžu zālē , Lāčplēša ielā 18a, Lielvārdē, tikšanās ar mākslinieci un literāti Sandru Sabīni Jaundalderi . Izstāžu zālē visu mēnesi  apskātāma izstāde "Kampūrijas stāsti un pasakas".Vairāk ziņu un afiša atrodama iepriekšejā vēstījumā.

Svētdien, 24. februārī 15.00 Kultūras namā "Lielvārde", Parka ielā 3.
"Gaismas Dārza" viesis - Juris Tālivaldis Urtāns ar lekciju "Latvijas Pilskalni".




Arheologs, kultūrvēsturnieks, vēstures zinātņu kandidāts (1988., Ļeņingrada, disertācija “Latvijas senās kulta vietas”), Latvijas vēstures doktors (1992.), habilitētais mākslas zinātņu doktors (1998., disertācija “Arheoloģijas piemineklis kā kultūrvēsturisks fenomens”). Ir Eiropas arheologu asociācijas (EAA) un Aerālās arheoloģijas darba grupas (AARG) biedrs, Latvijas profesoru asociācijas valdes loceklis.Ir vairāk nekā 900 publikāciju autors, to skaitā vismaz 20 dažādu grāmatu autors, līdzautors un sastādītājs — divas grāmatas izdotas Stokholmā un Amsterdamā, vairāk nekā 180 zinātnisko rakstu autors.

Juris Tālivaldis Urtāns lasa lekcijas par tādām tēmām, kā baltu etnoģenēze, Latvijas svētvietas, Latvijas pilskalni, u.c.

„Pilskalni ir unikāli Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma objekti – gan kā vēstures liecinieki, gan kā skaistas un īpašas vietas ainavā. Pilskalns – tā ir materiāla liecība kādreizējās koka pils pastāvēšanai. Latvijas pilskalniem raksturīgas vairākas pazīmes. Parasti pilskalnam ir īpaši nostāvinātas vai terasētas nogāzes un mākslīgi izlīdzināta virsma jeb plakums, kur celt dzīvojamās, saimniecības un aizsardzības būves. Lielāko Latvijas pilskalnu plakums ir līdz 2 ha liels. Pilskalnu nogāžu augstums ir dažāds. Svarīgi bija, lai kalna dabiskās nogāzes būtu pēc iespējas stāvākas. Lielākie nocietinājumu vaļņi var būt līdz desmit metru augsti. Pie daudziem pilskalniem konstatētās apmetnes. Par pilskalnu liecina arī kalna atrašanās pilskalnam izdevīgā vietā, aku vai ūdens uzkrāšanas vietu paliekas, raksturīgi nosaukumi un teikas. Mūsdienās liktos, ka Latvijas pilskalni būtu tikai fons ikdienas dzīvei, pārpalikums no pagātnes, tomēr, dziļāk paskatoties, redzam, ka pilskalni arī mūsdienās ieņem savu vietu ļaužu ikdienas dzīvē.” / J. Urtāns /

Ieeja – 1Ls.


Ko mēs saucam par pilskalnu? Vai šis ir pilskalns? - Lekciju sākot, vaicā arheologs Juris Tālivaldiis Urtāns.

Vēstures un mākslas zinātņu doktors, arheologs Juris Tālivaldis Urtāns lekcijā "Latvijas pilskalni" 24.02.2013. Lielvārdē.


 Tautas tradīciju kopa „Austras Koks” turpina pulcēties ceturtdienās 18.00, Kultūras namā „Lielvārde”.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru