Zinību biedrība "Gaismas Dārzs": Intervija ar bijušo Andreja Pumpura muzeja vadītāju Anastasiju Neretnieci.

Anastasija Neretniece vērojot Lelvārdes Jostas rakstu deju.27.01. 2013.

Neternieces kundze, ko jūsu dzīvē nozīmē Lielvārdes josta?

Lielvārdes josta man ir visas Latvijas simbols un, kas ir Lielvārdes josta, to ir daudzi mēģinājuši izskaidrot, bet ,man liekas, pilnībā nevar atbildēt neviens, jo tā kā cilvēkam dvēseles siltums katram ir, tā arī tautas dvēsele ir tautas raksti jeb ornaments, tautas dziesma un ,daba un vieta, kur dzīvo. Mūsu Lielvārdes josta it kā apvieno to visu, gan mūsu vietu, gan visas pasaules tuvumu mums, gan to siltumu, ko mūsu tauta izstaro caur rakstiem.

Jūsu iepazīšanās ar Ernestu Spīču ir notikusi pirms daudziem gadiem. Kā tas notika?

Vispirms varu pastāstīt par iepazīšanos ar igauņu mākslinieku Teni Vintu (Tenu Vint), kurš vispār parādīja šo Lielvārdes jostas diženumu filmā kopā ar Ansi Epneru. Tas bija pats sākums ,kad Latvijā par to maz runāja.

Tajā laikā, kad jau bija tapusi filma radās doma muzejā izdejot mūsu jostas rakstus kopā ar Ernestu Spīču un deju kopu „Dandari”. Tas notika 1990. gada janvārī. Tā, ka ir sava veida jubileja šajā janvārī. Toreiz viņi brīnišķīgi skaidroja un izdancoja jostas rakstus un tad arī man likās, ka tā ir īstā tautas dvēsele, kas ienāk jostas rakstā.

Tas, ka mēs pošamies izdejot Lielvārdes josta rakstus ir turpinājums kādam solījumam.

1990. gadā, kad izdancoja Lielvārdes jostu, muzejā bija īpaša atmosfēra. Tur bija izliktas Lielvārdes jostas, bija stāstījums par to kā katrs saprot jostas rakstus un izjūt siltumu... Atvadoties mēs vienojāmies, ka noteikti vēl jābrauc uz Lielvārdi jostu izdancot. Nu tad tagad, acīm redzot, ir tā reize.

Iepazinos ar Ernestu Spīču Katlakalna Tautas namā. Tur viņš mācīja par latviešu deju. Kopš vadu „Gaismas Dārzu” allaž lūkojos pēc interesantiem , gaišiem cilvēkiem, kuriem ir kaut kas svarīgs sakāms un, kuri var kaut ko iemācīt. Uzrunāju, aicināju uz Lielvārdi ... un ,lūk, izrādījās, ka , viņš ir solījis atgriezties Lielvārdē ... un viņam tas ir svarīgi.

Jā, tas ir reti, ka pēc 23 gadiem atceras kādreiz doto solījumu . Būs liels prieks , kā iecerēts, kopā ar lielvārdiešiem, izjust mūsu tautas ritmu un rakstu skaistumu.

Teic , ka avots, no kura dzer ir jātur tīrs. Vai ,jūsuprāt, Lielvārdes josta var tikt uzskatīta par vienu no tautas spēka avotiem.

Jā. Žēl, ka ir dažādi aizspriedumi par jostas rakstiem un netīri izdomājumi par jostu. Tas piesārņo tautas spēka avotu.

Vai ,jūsuprāt, josta būtu jāsaglabā un jāturpina aust labākajā variantā?

Es domāju, ka tāda labākā varianta nav, jo katra audēja, katra meitene jostu auda sev un savam nākamajam vīram. Aužot viņa tajā ielika savas domas par ģimenes nākotni, un katrai bija atšķirīgi raksti. Katra audējai jostā ieauda savas domas. Jums vajadzētu ar audēju Anitu Kudriņicku parunāt.

Kuri ir tie spēka vārdi, kas, jūsuprāt, tagad noderētu Latvijas tautai?

Godīgums, patiesums, mīlestība, nesavtīga palīdzība citiem un paļaušanās uz Dievu. Tiem , kuri paļaujas tikai uz sevi, beigās pietrūkst spēka. Ļoti gribētu, lai jaunā paaudze atceras latviešu dziesmas , rakstus.

Tā kā Pumpurs teica :

Ko dziedāja sveši ļaudis

To tu līdzi nedziedi,

Tev jādzied - tauta zied,

Ja tā tēvu dziesmu dzied.

Katrs cilvēks , kurš var iemācīt šo aizmirsto dziesmu, deju, rakstu, šo gaišo dzīves redzējumu ir pati lielākā vērtība, kas mums kā tautai ir, un tā varētu dot spēku tikt pāri pasaulei kāda mums mutuļo pašreiz visapkārt. Un jūs esat viens no šiem cilvēkiem.

Ļoti gribētos vairāk latviskā. Mēs esam tā kā aizmaldījušies tās svešās dziesmas dziedādami, kuras dažkārt vecā paaudze tagad nesaprot. Varbūt tāpēc nemīlam šo valsti?

Teic , lai kaut ko mīlētu to vajag iepazīt.

Šos divdesmit gadus mēs esam aizrāvušies iepazīt valstis ārpus Latvijas un iemīlējuši citas vietas , jo tur ir lielākas algas.

Kopīgā Lielvārdes jostas rakstu izdejošana ir iecerēta tā, lai mēs, izdejojot šos rakstus ,sajūtu sevī ritmu un spēku. Varbūt, izejot tālāk savās gaitās, dejotājos paliks šis jostas spēks ...

... un cilvēku attiecībās radīsies vairāk siltuma ...

...un viņi kā tāda josta vīsies ap Latvijas augumu, aizsargās viņu, sasildīs viņu ar sevi. Lai nu tā būtu , lai nu tas izdotos , jo viens jau to nevar. Tas ir kopīgs darbs , liels kopīgs darbs,

Jā, un cerēsim , ka vasarā ,Dziesmu svētkos uzjundīs, ka mēs kaut kas esam. Atbraucēji parasti ir pārsteigti par mūsu kultūras diženumu.

Jā, varbūt mums vajag , lai kāds pasaka, ka mums pieder liela vērtība.

Paldies par Jūsu viedajiem un gaišajiem vārdiem.

24.01.2013. Lielvārdē. Sandra Sabīne Jaundaldere.